Blogeri, ir tā 5. vara vai tomēr nav?

Tikko esmu atgriezusies no pasākuma, ko organizēja Diena.lv. Kā atzina paši pasākuma organizētāji, tam tika dots itin provokatīvs nosaukums-jautājums "Vai blogeri ir 5. vara?" Uz šo jautājumu netika rasta viennozīmīga atbilde - daži uzskatīja, ka uz šādu statusu var pretendēt, daži domā, ka vēl tomēr nevar. Šajā sakarā man vislabāk patika "Dienas Mediju" vadītājas Nellijas Ločmeles teiktais. Precīzi necitēšu, bet doma tāda - aiz katra bloga stāv indivīds, kas pats par sevi jau atrodas pirms visām varām. 

Detaļās par pasākumu neieslīgšu. Vienīgi gribēju padalīties ar dažām atziņām, kuru kopumā nebija mazums, jo pasākums, manuprāt, bija tiešām izdevies.

Viena no plašākajām diskusijām, manā skatījumā, izvērtās par blogu rakstītāju ietekmi uz uzņēmumu tēlu vai informāciju par produktu vai pakalpojumu. Loģiskā notikumu ķēdīte - blogeris uzzina par kaut ko, uzraksta par to, līdz ar šo ierakstu par objektu uzzina salīdzinoši liels daudzums cilvēku īpaši tad, ja konkrētā rakstnieka blogs ir apmeklēts. To, kas tiek rakstīts un kāda informācija nonāk publiskajā telpā, to objekts (uzņēmums, produkta pārdevējs u.tml.) nevar kontrolēt. Viņš var tikai redzēt sekas. Bet tad jau sanāk, ka, ja man nepatīk šitas kantoris, tad varu nogānīties un cauri būs ar kantorīti? Izrādās - nē. Blogotājiem ar lielu pieredzi un arī ar lielu sekotāju pulku ir svarīgi, ko par viņu domā citi. Tāpēc vien viņš nav ieinteresēts vienkārši tāpat ķengāties vai izplatīt nepatiesu informāciju. Mans viedoklis ir, ka uzņēmumam, par kuru blogotājs uzrakstījis neslavinošu ziņu, nevajadzētu visu novelt uz blogeri, kas, visticamāk, ir uzrakstījis patiesību. Drīzāk vajadzētu analizēt savas kļūdas, jo baumām jau vienmēr ir kāds pamats. 

Vēl viena interesanta atziņa - blogu tomēr nevar uzskatīt par reklāmu. To es saku gan gaidāmo vēlēšanu, gan to uzņēmuma pārstāvju, kuri raksta blogus, kontekstā. Izrādās, ka galvenā atšķirība šim saturam no vienkārša pasūtījuma raksta vai relīzes satura ir tā, ka jebkuram lasītājam ir iespēja blogu komentēt. Tas nozīmē, ka var rakstīt arī sliktas lietas. Un var jau gadīties arī tā, ka komentāros pārsvarā ir sliktas lietas :) Tāpēc jāsecina, ka pārlieku liela slavināšana blogā nestrādā.

Un nobeigumā viena noklausīta saruna auditorijā: "Politiķi beidzot atklājuši blogus - profils Draugiem.lv, blogs Diena.lv un punkts." Ar to tak nepietiek! Mīļie deputāti, nu jau ir par vēlu sākt diskusijas socializācijas medijos. Ja nu vienīgi negrasāties kandidēt vēlēšanās pēc 4 gadiem. Tad nu gan pēdējais laiks sākt blogot :)