Pirms aptuveni pusgada es saskāros ar absurdu, ka Latvijā daudzi pāri nevar salaulāties tur, kur grib (piemēram, pludmalē, meža vidū, alā). Vienu brīdi man pat ienāca prātā doma, ka tas varētu būt mans hobijs – laulāt cilvēkus dīvainās vietās, jo uzskatu, ka ļaudīm tomēr ir tiesības apprecēties tieši tā, kā viņiem kārojas. Aplauzos, protams, pret mūsu Civillikumu un sistēmu kopumā, bet ne par to šoreiz pasaka.
Redz’, es pieņemu (un domāju, ka daudzi man piekritīs), ka šis precēšanās jautājums daudziem varētu būt svarīgs jautājums (ja ne pats svarīgākais dažos gadījumos). Vēl jo īpašāk tad, ja tu nemaz nedrīksti precēties pēc likuma, jo esi tāds kroplis, mēsls un vispār drausmonis, ka atļāvies iemīlēties un atrast savu otro pusīti sava dzimuma pārstāvī. Tāpēc tev nav tiesību un sabiedrības akceptu un vispār – tinies. Īpaši pēc apmētāšanas ar sūdiem vēl jo vairāk gribās atrasties vidē, kurā (vismaz oficiāli) esi akceptēts.
Un – voila! Kanāda pucē savu imidžu, aicinot gejus & lesbietes braukt pie viņiem un salaulāties! Vai nav vienkārši brīnišķīgs pozicionējums un forši pastrādāts ar auditoriju? Īpaši, ja tic datiem, ka katrs 10. cilvēks ir homoseksuāls, tad sanāk diezgan daudz „uz-Kanādu-braukt” gribētāju!
Savulaik, kad vēl studēju žurnālistiku, pasniedzēji teica - tas, kurš Latvijā pirmais uztaisīs žurnālu homoseksuālu cilvēku auditorijai, tas iegūs daudz lasītāju. Un galvenais - maksātspējīgus. Viena lasītāju daļa būs tie, kas ir mērķauditorija. Otri būs tie, kurus interesēs, ko tad tādos žurnālos raksta. Latvijā homoseksuāli cilvēki joprojām ir nesasniegta tirgus daļa, uz kuru pagaidām izskatās, tā arī neviens nestrādā. Kurš būs drosminieks? :)
AtbildētDzēst