Ko varam mācīties no Igaunijas tūrisma industrijas

Kā jau solīts, esmu atpakaļ. Ar skaidrāku galvu un jaunām domām :) Ir iekrājušās dažas ceļojuma atmiņas un novērojumi, ar kuriem gribētu padalīties. Piezīmēšu, ka mans ceļa mērķis bija Sāremā, Hījumā un Ziemeļigaunija. Tātad daži novērojumi par tūrisma mārketingu un valsts spēju/vēlmi pārdot savus tūrisma objektus. Kaimiņvalsts pieredze.

- Igaunija aizvien vairāk nostiprina savu kā neatkarīgas un patstāvīgas valsts tēlu ar savu kultūru, valodu un vērtībām, kuras nākas cienīt arī citiem. Piemēram, tūrisma norādes. Lielākā daļa no tām ir igauņu valodā. Ar laiku piešaujies un iegaumē nepieciešamākos vārdus. Labi vai slikti? Es teiktu, ka tūristam grūti, bet igauņu priekšā atliek noņemt cepuri par uzdrīkstēšanos. Sliktākais ir tas, ka skaidras norādes tomēr daudzviet trūkst un dažkārt ir grūti orientēties, pat meklējot lielus tūrisma objektus;

- uz runāšanu angļu valodā igauņi nekad nav bijuši dikti mudināmi. Joprojām visās vietās, ar kurām jāsaskaras tūristiem, ir iespējams atrast cilvēkus, kas runā angļu valodā un laipni paskaidro situāciju. Pat gados vecākiem cilvēkiem tā lielākoties nav problēma;

- lielisks paraugs tūrisma mārketingā ir Tallinas vecpilsēta. Visi suvenīru un citu nieciņu pārdevēji ir tērpušies viduslaiku drēbēs, tā vēl vairāk nostiprinot savas kā viduslaiku liecību pilsētas statusu. Rātslaukumā pie kafejnīcām laipni un smaidīgi cilvēki aicina ienākt un ieturēties;

- vēl divas interesantas lietas, kas attiecas uz ēdināšanu. Pirmo pamanīju marcipāna veikaliņā. Pie letes, kur apglezno marcipāna figūriņas, ir pakāpiens, lai bērni var visu procesu labi apskatīt un, protams, pierunāt vecākus kaut ko nopirkt. Otrs - igauņu piena pārstrādes uzņēmums "Tere" ražo saldējumu ar tik populārajām gefilus baktērijām. Es teiktu - lielisks mārketings :)