Izlasīju Ruperta Mērdoka komentāru "The Wall Street Journal" par žurnālistiku un brīvību. Viņš izteica vairākas vērtīgas domas, bet aizdomāties Latvijas sakarā man lika viena: "To make informed decisions, free men and women require honest and reliable news about events affecting their countries and their lives. Whether the newspaper of the future is delivered with electrons or dead trees is ultimately not that important. What is most important is that the news industry remains free, independent—and competitive."
Pašlaik notiek dažādu preses izdevumu reklāmas kampaņas, kurās katrs medijs mēģina norādīt uz vērtībām, kāpēc man sava sūri grūti pelnītā naudiņa būt jāizdod tieši par šī medija abonēšanu. Bet es kā patērētājs, klausoties jūsmīgajos stāstos, nezinu, kam dot savu naudiņu. Un tas ir pavisam vienkārša iemesla dēļ - es nezinu, kuram medijam varu uzticēties. Un pirmām kārtām, manuprāt, Latvijā būs problēma nevis ar to, vai medijs būs pieejams elektroniski vai "dead trees" veidā, bet gan vispār ar kvalitatīva preses izdevuma pieejamību.
"Neatkarīgo" es nelasu. Man tās dizains nešķiet acij tīkams un arī pierādītā saistība ar vīru Ventspilī nerosina manu uzticēšanos šim medijam. Nu jā, un "Dienai" es arī vairs neticu. Īpaši, tuvojoties vēlēšanām, man negribas, lai mani čakarē par labu nezināmo īpašnieku interesēm. "Latvijas Avīze" - to kā normāls stereotipisks latvietis uzskatu par pensionāru un lauksaimnieku avīzi. Nevienai no šīm kategorijām sevi nepieskaitu, tāpēc arī šis izdevums nav man. Ko lai daru?
Rezumējot, vislielākā baža - man nešķiet, ka kāds no šābrīža izdevumiem man var piedāvāt to, ko Mērdoks sauc par "honest and reliable news". Tāpēc es sekoju informācijai sociālajos tīklos - kamēr ap tiem ažiotāža būs liela un informācijas apjoms iespaidīgs, svarīgākās ziņas tāpat nonāks manā rīcībā. Un preses izdevumi pašlaik nespēj mani pārliecināt, ka Janka, kas devis kukuli un dalās pieredzē, ir mazāk uzticams informācijas avots kā "pārbaudīta" informācija attiecīgajās institūcijās.
Domāju, ka pilnībā uzticoties tikai sociālo tīklu informācijai, ifnormācija tiek apgūta zibenīgi un ar komentāriem, taču ir viens bet. Sociālo vietņu informācija ir sabiedrības intelekta spogulis un neko dziļu, pārdomātu un speciālistu analizētu ar šodienas notrulināto un izglītības sistēmas ražoto sabiedrību tur iegūt nevar.
AtbildētDzēstHonest sanāk visskaļāk paustais viedoklis un reliable sanāk vairāk balsotais komentārs.
Mēs esam dažādi. VIeni jaunumus lasa avīzēs, citi tos uzzina tirgū. Jūsu raksts ir virs 2000 zīmēm un Latvijas blogosfērā tas jau ir retums vēl jo vairāk ar vārdiem "jūsmīgajos" un "dead trees".
Es gan tik skaļi negribētu teikt par tiem, kas raksta blogus. Ir daudz vietņu, kas ir pat ļoti sakarīgas. Un ir arī daudzi cilvēki, kas joprojām lasa un līdz ar to viņiem ir savs interesants viedokolis :) Taču piekrītu, ka dziļāka notikumu analīze ir iespējama tikai profesionālā līmenī medijos
AtbildētDzēstI.Treija:''Taču piekrītu, ka dziļāka notikumu analīze ir iespējama tikai profesionālā līmenī medijos '' - IESPĒJAMS, taču medijos, kurus kontrolē lielie un mazie ''mērdoki'' bija,ir un būs tikai viena vienīga interese un mērķis - peļņa/virspeļnās iegūšana. Nav jēgas sevi mānīt un dzīvot ilūzijās, ka ''mērdoku'' kontrolēties mediji sniegs analīzi, kas traucētu iegūt peļņu/virspeļņu. Šodienas dižķibele jau visuzskatāmāk parāda t.s. brīvās preses patieso seju un visu t.s. analīžu vērtību un virzienu. Par to M.Mūrs ir n-tās reizes labi stāstījis....
AtbildētDzēstp.s. ...Noams Čomskis raksturojis šodienas reālās problēmas ar t.s. brīvo un demokrātisko mediju īstenoto politiku sabiedrības informēšanā:''Pamats ir tāds, ka bizness nicina tirgu.Tirgi domāti informētiem patērētājiem, kas izdara racionālas izvēles. Un tas ir pēdējais, ko viņi grib. Viņi grib tieši neinformētus patērētājus, kas izdara iracionālas izvēles.Un dara to par simtiem miljardu dolāru gadā. (sk. plašāk - 'Krievija ir mūsu radīts drauds'.Kultūras Forums 2009.g.9.-16. janvāris).
AtbildētDzēstPaldies par viedokli. Es tikai domāju, ka neinformēts patērētājs vairs nav tik viegli sasniedzams mērķis un, tas ir tieši, pateicoties sociālo mediju ekspansijai. Jā, nav kompetentas analīzes, bet aizvien vairāk ir "es dzirdēju..", "es zinu, ka.." līmeņa viedokļu, kas nav objektīvi, bet tomēr bieži ietver faktus, pēc kuriem secinājumus var izdarīt. Tieši tāpēc arī reklāmisti aizvien biežāk runā par jēdzienu "creative customer" - cilvēkam ne tikai ir informācija, bet viņš to var arī publicēt kādā vien formā vēlas.
AtbildētDzēstI.Treija:'' Es tikai domāju, ka neinformēts patērētājs vairs nav tik viegli sasniedzams mērķis ...'' - TĀPĒC esam dižķibelē, ka ''creative customer'' IEDOMĀJĀS, ka zina par kredītu ņemšanu&atdošanu, taču realitātē izrādījās, ka tas ir nevis kreAtīvi, bet gan kreTiniski. Reklāmists nekad nedrīkst to atklāti paust, vai ne ?
AtbildētDzēst"Creative customer" manā izpratnē ir tas, kurš rada saturu par zīmolu vai produktu neatkatrīgi no šīs kompānijas reklāmas aktivitātēm. Reklāmisti savu klientu aktivitātes sociālajos tīklos nespēj vairs izkontrolēt, tāpēc šis koncepts ir kļuvis par reklāmistu dienas kārtības jautājumu.
AtbildētDzēst