Solītāji ir gatavi solīt nevis apsolīt

Kaut kur iepriekš jau pieminēju, ka dzīvoju Saulkrastos. Mazs miests ar visām no tā izrietošajām sekām - zinot manu aizraušanos ar mārketinga, PR un reklāmas lietām, pie manis vērsās viena partija. Nu ja, tuvojas vēlēšanas! Viņi lūdza pēc palīdzības teksta noformēšanā. Es biju riebīga - kā parasti, nenoturējos un pateicu, ko domāju: "Tas, kas jau sacerēts, tam nav nekādas jēgas. Klišejiskas frāzes no sērijas - ja mūs ievēlēsiet, šeit būs paradīze. Nav atbildes tikai uz vienu jautājumu, kas, man šķiet, cilvēkus interesē visvairāk - kā Jūs to plānojat panākt?" 

 "Gribam būtu atšķirīgi," viņi teic. Protams, kurš tad negrib. "Bet ko Jūs esat gatavi darīt, lai tādi būtu?" - skan mans pretjautājums. Kad šodien ieraudzīju galā uztapušo tekstu, secināju, ka viņu lapele līdz ar visām citām tieši no pasta kastes nonāks papīrgrozā. 

Bet ir arī viens vērtīgs secinājums man. Iepriekš nebiju iedomājusies, ka viss tas politiskais, galvenokārt, jau vēlēšanu process ir saistīts ar koku, kuram, tāpat kā visiem citiem, arī ir divi gali. Pirmais gals ir solījumos - kaut kas jāsola, lai dabūtu pretī balsis. Otrais gals arī, kā smejies, slēpjas solījumos - kā var apsolīt, ja nezinām vai avrēsim to izpildīt? Forši, tas tikai vēlreiz apliecina to, ka politikā cilvēki vienmēr mēģina rast iespēju paslēpties no atbildības. Un tas, izrādās, ir viegli. 

Bet man grūti - joprojām jālauza galva, par ko balsot :)