ceturtdiena, 2010. gada 18. februāris

Digitālā attīstība ved absurda virzienā. 2. daļa (papildināts)

Turpinot iepriekšējā ierakstā pausto domu par to, ka mēs pērkam visādas viedierīces, reāli neizjūtot to vajadzību, atradu plauktā pirms mēneša lasītu rakstiņu no AdvertisingAge ar pasvītrojumiem, kas noder šajā kontekstā. 

Raksta "The New Necessities: Food, Clothing, ... and a Giant TV" kopējā nostāja, kas pamatota ar skaitļiem - pat krīzes laikā cilvēki tiecas iegūt "krutus" jaunumus savā īpašumā, atvēlot tam naudu pat tad, kad tās ir maz. "If there's one thing the consumer-electronics industry has learned, it is to not underestimate consumer desire to adopt the next new thing - even in a tough economy - so manufacturers are once again betting they can fire up the dream factory and build devices consumers don't yet know they want, but will soon consider must-haves." 
/By Michael Learmonth/

PAPILDINĀJUMS. Pēc filmas Art&Copy noskatīšanās.
No vienas puses tātad ir manis jau apcerētais nabaga klientiņš, kas pērk produktu nevis reālas nepieciešamības vadīts, bet tāpēc, ka produkts popularizē noteiktu dzīvesveidu. Taču vakar skatītā filma lika padomāt par otru pusi - to, milzīgo industriju, kas ir panākusi šo efektu ar savām darbībām. Un tas ir tiešām iespaidīgi, ko reklāma un mārketings var paveikt: "Good advertising makes food tastier and cars - faster."  

2 komentāri:

  1. Iespaidīgi, ko var panākt.... - hmm, iespaidīgi ir arī kampaņas 'Paēdušai Latvijai' laikā sasniegtie rezultāti ? Ja par cēloņiem/iemesliem nedomājam, tad jau sajūsmai par 'ātrāk, augstāk, tālāk' robežu nebūs (tāpat kā pašu'rokām/galvām izraktās bedres-dižķibeles dziļuma apmēriem ? ) ?
    Viens pazīstams sociologs&filosofs pēc 50-it darba gadiem (n-tās prēmijas/balvas, n-to Rietumu valstu akadēmiju goda loceklis..utt..utml)par notiekošo pasaulē dikti lielā sajūsmā nebija:
    ''Американцы манипулируют вещами, тем, что они создают, продуктами, продуктами. Они манипулируют вещами, изделиями, изобретениями и т.д. Они не мыслями оперируют. Им мысли не нужны!(..)Это – общество дебилов. И вот этот дебилизм – самая страшная опасность современности…
    Александр Зиновьев:Надежда – на новое поколение (апрель 2006 г.)

    AtbildētDzēst
  2. Es arī neesmu sajūsmā par visu kampaņu sasniegtajiem rezultātiem un arī ne par to, uz ko šīs kampaņas liek uzsvaru. Es šeit vairāk biju domājusi to varu, kas tomēr reklāmai ir.
    Par to debīlismu - nu jā, tādā pasaulē dzīvojam. Protams, var mainīt lietas, bet nevar arī aizrauties ar mainīšanu. Drusku arī jāpielāgojas tam, kas notiek un vienkārši tas jāpieņem. Dažkārt vienkārši nav izvēles.

    AtbildētDzēst