Komunikācija - kā novilkt robežu starp nepieciešamu un pārlieku aktīvu komunikāciju plašu

Komunikācija uzņēmumā ir tāds smalks jēdzienu kopums ar labajām un sliktajām pusēm. Es kolēģiem vairs nesaku "Mums uzņēmumā pietrūkst komunikācijas!", jo zinu, ka neko nevarēšu izmanīt ar šiem vārdiem - mēs katrs komunicēsim tik, cik uzskatīsim par vajadzīgu, ja vien nebūs citādāka rīkojuma "no augšas". Taču manuprāt katram pašam der piedomāt pie komunikācijas vairāku iemeslu dēļ:

1) uzskatu, ka dažkārt mums ir mode novērtēt par zemu cilvēkus, kas ieņem zemāku amatu. Ar novērtēšanu par zemu es domāju pieņēmumu, ka viņam nav jāzina atsevišķas lietas, jo tas uz viņu neattiecas. Manuprāt, viss, kas notiek uzņēmumā, attiecas uz VISIEM darbiniekiem. Ja darbinieki zinātu lietas, kas uz viņiem neattiecas, viņi varētu atsevišķās situācijās pieņemt gudrus lēmumus. Mēs taču nekad nezinām, kad informācija var noderēt;

2) komunikācija norāda uz to, ka uzņēmums augstu vērtē jebkuru darbinieku un viņa ieguldījumu. Dažkārt uzņēmuma vadība neizplata informāciju, jo domā, ka darbinieki izpļāpāsies. Tas gan ir mans pieņēmums :) Bet patiesībā darbinieks prot novērtēt, ka viņam uzticas; 

3) kopīgiem spēkiem uzņēmumam iespējams iegūt labāku rezultātu. Šajā sakarā gribētu citēt Joel Spolsky portālā Inc.com publicēto viedokli: "Tt's not that Bob in Accounting doesn't have anything useful to say about the photography for the new advertising campaign. Yes, Bob has a master's in fine arts. Yes, Bob is an amateur photographer. And maybe he even has better taste than do the people in marketing." Tāpēc dažkārt der pajautāt viedokli arī ar projektu nesaistītam cilvēkam;

4) vēl viens aspekts, uz kuru norāda augstāk minētais autors, atsaucoties uz 1975. gadā iznākušu grāmatu "The Mythical Man-Month": "Adding people to a late project tends to make it run later still. (..) When you add a new person to a team, that person needs to communicate and coordinate with all the other people on the team. This doesn't sound like a big deal, but it is." Laiks ir nauda; 

5) protams, arī komunikācijai nav tikai labas lietas vien. Ir arī sliktās puses, piemēram, nebeidzamās sapulces un pārāk aktīvā e-pasta vēstuļu sūtīšana un pārsūtīšana. Reizēm pārlieku lielo komunikāciju lieliski raksturo kopīga lēmuma saskaņošanas process. Te ir viens labs piemērs - puisis, kas strādājis Microsoft pie Windows Vista tapšanas;

Morāle. Komunikācijā vislabākais laikam tomēr ir vidusceļš un katram pašam jāizvērtē, cik daudz vērtīga viņš var dot kolēģiem, lai visi kopā virzītos uz vienīgo mērķi biznesā - peļņu.