svētdiena, 2010. gada 16. maijs

Baltic PR Awards uzvarētāju publiskās mokas

Pagājušās nedēļas pēdējās darba dienas un arī brīvdienas bija bagātas dažādiem pasākumiem - gan tādiem, kas paredzēti nozares darboņiem (Password, Baltic PR Awards), gan arī plašai sabiedrībai (Muzeju nakts). No visiem šiem man sanāca būt tikai vienā - Baltic PR Awards, par ko tad šoreiz arī stāsts.

Piektdienas rīta cēlienā, izmantojot studentiem dotās priekšrocības pasākumu apmeklēt bez maksas, aizdevos uz uzvarētāju prezentācijām. Tiesa gan, būšu kompetenta ko teikt tikai par prezentācijām līdz pusdienaslaikam, jo pēc tam bija jādodas prom. Taču, spriežot no atsauksmēm Tviterī, tendence ir skaidra un nemainīga. Diemžēl bez dažiem izņēmumiem nekā iepriecinoša. Un šoreiz es gribētu runāt ne tik daudz par saturu, kā formu.

Ar idejām latviešu PRistiem viss kārtībā - daža veiksmīga, daža ne tik neveiksmīga, bet labākā ziņa, ka idejas ir, un tās tiek realizētas :) Kas attiecas uz šo ideju prezentācijām žūrijai, lielākajai daļai prezentētāju bija viena no divām vainām - vai nu šāds pasākums nešķiet nekas sevišķs, lai iespringtu uz prezentācijas sagatavošanu vai arī vienkārši trūkst zināšanu, kā taisīt prezentācijas par kampaņām. Piemēram, tādus brīnumus, ka dati par kampaņas veiksmīgumu ir konfidenciāli, es dzirdu pirmo reizi. Ja nav iespējas izvērtēt rezultātus, kāda vispār kampaņai ir jēga? Tas taču ir viens no veiksmīgas kampaņas pamatnosacījumiem, kas, manuprāt, būtu arī jāņem vērā žūrijai - ko reāli šī kampaņa klientam ir devusi? Turklāt it kā taču arī klientam nav pamats kautrēties, ja tirdzniecības apjoms palielinājies par trešdaļu. Cita lieta, ja tā nav... ;)

Tad vēl es biju pārsteigta par to, ka netiek lietota angļu valoda. Manuprāt, arī tas ir būtiski. OK, tulkotājtantes iztulko, bet vai precīzi un ar tādu degsmi, kā to spēj prezentēt runātājs? Tiesa gan, daudzās prezentācijās to parunāšanu par degsmi nosaukt būtu grūti. Daži pat vispār prezentāciju nebija iztulkojuši angliski. Cik objektīvi ir ārzemju žūrijas locekļi šādu darbu vērtēt??? Un tad jau vēl, protams, visādi nieki, kas gluži vienkārši, manuprāt, liecina par paviršu attieksmi. Piemēram, kāds aizmirst pieminēt klienta nosaukumu, kam kampaņa taisīta: "Es jau to pieminēju iepriekšējā prezentācijā," skan uzņēmuma pārstāves atbilde uz žūrijas locekļa jautājumu.


Man pēc šī pasākuma ir tikai viens jautājums - ja jau lielākajai daļai šis notikums sagādā tādas mokas (viens uzņēmums pat neieradās), tad varbūt nevajag. Kam tāds pasākums? Ķeksīša dēļ? Nu jā, ķeksītis ir ielikts. Visa šī pasākuma tapšanas gaitā man ir licies, ka tas viss ir viens liels ķeksis. Jau iepriekš rakstīju par reklāmām, kas vēsta par pasākumu. No otras puses, ir patiess prieks par labajiem veikumiem - Karuna kampaņu Kora Karu laikā un Deep White projektu ar nosaukumu Heartbeat for Baltics. Pēdējais bija vienīgā augstākā līmeņa prezentācija no visām tām, ko man sanāca redzēt.

2 komentāri:

  1. Par kampaņas efektivitāti...
    Manuprāt, tās ir 2 dažādas lietas - kampaņa un pārdošanas rezultāti. Principā tās iet roku rokā, un tā vajadzētu būt, taču aģentūra, kas uztaisījusi fantastisku kampaņu (ideja, izpildījums utt.) nevar atbildēt par tām lažām, ko pēc tam paveic pats uzņēmums, piemēram, nenodrošinot preci veikala plauktā, vai arī prece ir nekvalitatīva. Tas noteikti atstāj iespaidu uz kampaņas kopējiem rezultātiem.
    Tā ir tāda ļoti slidena lieta - no vienas puses izvērtējums apstājas pie klienta (pie tās personas, kas ir atbildīga par kampaņu vai pie vadības), vai arī var gadīties, ka viss atspoguļojas labos pārdošanas rezultātos.

    AtbildētDzēst
  2. Paldies par komentāru. Taisnība. Man gan viens ar PR nozari saistīts cilvēks teica, ka kampaņu rezultāti vienkārši netiek mērīti naudas taupīšanas un dažkārt arī slinkuma dēļ. Bet nu tādā gadījumā ieteikums prezentētājiem - tomēr būt gataviem atbildēt ko vairāk par "rezultati ir konfedenciāli". Tas, manuprāt, radīs pozitīvāku iespaidu.

    AtbildētDzēst