Nule noslēdzies kārtējais Garage48 pasākums. Un vislielākais prieks ir, ka tas notika Rīgā. Šoreiz pati nebiju dalībnieku rindās, bet aizdevos uz realizēto ideju prezentāciju. Ļoti daudz labu realizētu/jamu ideju salīdzinājumā ar Helsinkiem! Visās neiedziļināšos, apraksts par tām rodams šeit.
Gribētu parunāt par vienu ideju/projektu, kas, pateicoties tās realizētāju aktīvam darbam, radījusi plašu rezonansi sabiedrībā un medijos. Projekta nosaukums ir Noziegumukarte.lv. Jautājumus par lietderīgumu, vajadzību un jēgu atstāšu interneta komentētāju ziņā. Interesantāk šajā kontekstā man šķiet parunāt par policijas reakciju, tās tēlu un izpratni par lietām.
Esmu gan dzirdējusi tikai dažus tēmas atspoguļojumus medijos, bet ar tur iegūto informāciju, manuprāt, pilnībā ir gana. Tas, kas izskan - policija ir priecīga par šādu privātu iniciatīvu, kas aizsteigusies tai priekšā, jo šāds serviss bija plānā un top jau vairākus gadus. Cilvēki projektu ar nosaukumu Noziegumukarte.lv uztaisīja 20 stundās. Galvenais dzinulis - pašu iniciatīva. Policijai tas prasa vairākus gadus un, kā atzīst Latvijas Radio žurnālists Matīss Arnicāns, nav zināms, cik tas izmaksās. Diemžēl, šis apgalvojums nav pozitīvā nozīmē, jo līdzšinējā pieredze ar valsts struktūrām liecina, ka par vienkāršiem darbiem tiek maksātas milzīgas summas. Iespējams, šis būtu pozitīvs izņēmums. Iespējams... Vai pašlaik nebūtu pienācis laiks apvienot privāto iniciatīvu ar drošības sardzi un strādāt pie esošā projekta? Varbūt ir kas integrējams ar policijas jau izstrādāto sistēmu. Un kopā sanāktu tāds improvizēts kraudsorsings - iemesls policijai sev uzsist uz pleca par iešanu līdzi laikam. Bet policija dodot priekšroku savam projektam, jo ieguldīts lielāks darbs un ES fondu nauda. Mjā..
Latvijas Radio intervijā Galvenās administratīvās pārvaldes priekšniece Aija Kalnāja apgalvo, ka policijas karte būs uzticamāka, jo tikšot ielikta informācija par noziegumiem, uz kuriem saņemts izsaukums. Šeit man drusku nāk smiekli, atsaucot atmiņā lielisko Aivara Kļavja rakstu 24. marta žurnālā "IR". Citāts: "Pēdējo gadu laikā pensionāre policistus redzējusi tikai televizorā un zina, ka valstij trūkst naudas, tāpēc netic, ka kāds brauks ķert viņas malkas zagli." Policija par malkas zagšanu informāciju nav saņēmusi un nesaņems. Ja tantei būtu internets, tad informāciju par noziegumu viņa varētu publicēt un, iespējams, uzrastos kaimiņš, kas būtu ko redzējis. Kā tieši policijas informācija izceltos ar uzticamību?
Visticamāk ierobežotie resursi un noziegumu atklāšanas prioritāte liedz aktīvi domāt par mārketingu, tēlu un policijas pakalpojumu "pārdošanu" sabiedrībai - lietām, par kurām domā uzņēmumi, kam ir svarīgi iegūt atpazīstamību, turklāt kontrolēt, lai tā būtu pozitīva. Taču, ja pastāvīgi runā par nepieciešamību uzlabot likumsargu tēlu, laikam līdzi ir jādzīvo. Minētajā rakstā žurnālā to uzsver arī bijušais Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Staris: "Lai iegūtu sabiedrības cieņu, mums ieteica nomainīt formas un pārkrāsot trafarētās mašīnas. Un mēs šuvām formas, krāsojām mašīnas, lai gan patiesībā vajadzēja sākt ar to, ka mainām cilvēku domāšanu." Patiesībā jau domāšana ir mainījusies, bet policijai jāiet tai līdzi. Es ceru, ka kādreiz tas notiks un šādus patiešām lieliskus pozitīva tēla veidošanas video publicēs nevis PartyLifelvTV, bet gan Valsts Policijas oficiālais YouTube kanāls
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru