Sabiedriskais medijs Latvijā - gan radio, gan televīzija - vienmēr ir bijis nozares profesionāļu diskusijas avots. Kādam tam jābūt? Par ko jāvēsta? Vai tam pašam priekš sava darba ir jāuzstāda latiņa vai jāseko citu piemēram? Bijuši gan veiksmīgāki, gan neveiksmīgāki laiki. Man gribas ticēt, ka aptuveni pēdējais gads ir nesis jaunas vēsmas, kas ir labs sākums un iedvesma turpmākai attīstībai.
Ne Latvijas Televīzija, ne Latvijas Radio nekad nav gājuši modernus ceļus. Kad gandrīz visi lielākie mediji jau bija palaiduši tautās savas interneta versijas, tad sarosījās arī sabiedriskie mediji, izveidojot portālu www.lsm.lv. Nosaukums ir absolūta neveiksme - tas ne ar ko neasociējas un līdz ar to diezin vai jebkad iekaros patērētājos kādu no pirmajām "top of mind" vietām. Par to liecina statistika, kas ir diezgan bēdīga uz citu lielo portālu biznesa spēlētāju fona. Taču prieks, ka darbs turpinās un, iespējams, ilgtermiņā tas tomēr atnesīs jūtamus pozitīvus rezultātus.
Taču tas, ko es sagaidu no sabiedriskā medija, ir realizējies Toma Grēviņa un viņa radošās komandas projektā par radio Pieci.lv Šis radio darbojas zem sabiedriskā medija karoga. Radio piedāvā pilnīgi jaunu skatījumu uz to, kādam mūsdienās ir jābūt radio. Manuprāt, tā veidotāji demonstrē absolūtu izpratni par modernā lietotāja vajadzībām. Piemēram:
1) es vēlos klausīties radio aplikācijā;
2) es vēlos radio klausīties jebkurā laikā. Un vēlos klausīties to raidījumu, ko es vēlos dzirdēt, nevis to, ko pašlaik man piedāvā klausīties. Tā es varu jebkurā laikā noklausīties Rīta raidījumu;
3) papildinot otro punktu, es vēlos klausīties radio arī dažādās dzīves situācijās, tāpēc skriešanas mūzikas izlase bija lieliska ideja.
Šo visu papildina dažādi raidījumi, aktīva jauniešu darbošanās un ineteresanta programma, kas man nu jau kādu laiku liek šo radio klausīties darba dunas fonā. Savulaik Radio 101 mēģināja sasniegt jaunas virsotnes svaigā skatā uz radio. Taču tas pastāvīgi cīnījās ar vājo apraidi un ierobežotām iespējām to klausīties. Sadarbojoties ar sabiedrisko mediju, radošajai Pieci.lv komandai tika izslēgta no problēmu loka. Projekta mērķauditorija ir 15 - 30 gadus jauni cilvēki. Tā bija neapgūtā Latvijas Radio auditorija, kas lielākoties uzskatīja, ka šo radio klausās oma un opis laukos. Taču tagad ir citādāk - sabiedriskais medijs veiksmīgi izmantojis savas auditorijas aizraušanos ar modernajiem risinājumiem un piedāvājis tai piemērotu komunikācijas formu. Izcils piemērs tam, ka jāseko patērētāja interesēm, lai piesaistītu viņu uzmanību. Tā kā gribas vēlēt drošiem soļiem doties uz priekšu un neapstāties pie sasniegtā.
Papildus resursi:
Kārlis Dagilis, "Kā tapa Pieci.lv" http://www.lsm.lv/lv/raksts/arpus-etera/arpus-etera/karlis-dagilis-ka-tapa-pieci.lv.a81431/
Roberts Blass "Internetvietnē "Pieci.lv" Grēviņš piesaistīs jauniešu auditoriju radio" http://www.ir.lv/2013/7/15/internetvietne-pieci-lv-grevins-piesaistis-jauniesu-auditoriju-radio
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru