Periodiski dažādos resursos parādās pētījumi par izmantoto nianšu efektivitāti e-pasta vēstulēs klientiem. Rezultāti ir atšķirīgi. Grūti nonākt pie kaut kādiem vienotiem secinājumiem. Turklāt lielākā daļa ir par angliski runājošo auditoriju. Interesanti būtu veikt pētījumu par situāciju Latvijā - starp citu, būtu kāda studenta pētījuma darba vērts temats. Varbūt kaut kas tāds jau ir pētīts?
Kamēr man nav ko uzrakstīt par vietējām īpatnībām, varbūt tomēr varam kaut ko mācīties no ārzemju pieredzes. Viens no komerciālo e-pastu sūtīšanas sistēmu piedāvātājiem MailChimp pirms neilga laika atkal apkopoja aktuālās tendences. Linkā pieejama plašāka informācija par datu iegūšanas veidiem. Taču kopumā jāsaka, ka analizēts tika liels apjoms - 24 biljoni e-pasta sūtījumu ASV.
Viens no galvenajiem secinājumiem - ja "subject" jeb "temata" logā ir norāde uz steidzamību, ir lielāka iespēja, ka šo e-pasta vēstuli atvērs.
E-pasta personalizēšana industrijā nav jaunums, taču ļoti reti tā tiek izmantota "subject" jeb "temata" logā. Taču, ja tā tiek izmantota, rezultāti ir ļoti labi. Saņēmējam interesē, kas ir rakstīts e-pastā, kura tematā ir pieminēts viņa vārds:
E-pastu sūtītājiem, piedāvājot savu produktu vai pakalpojumu, bieži varētu šķist, ka klientu interesē tas, kas ir par brīvu jeb bez maksas. Pētījums rāda, ka tā gluži nav. Dažās nozarēs šāda vārda izmantojams pat var nākt par sliktu:
Interesants man šķita secinājums, ka klientus neinteresē informācija par to, ka ir kaut kas atcelts. Vislabāk tie reaģē uz paziņojumiem un ielūgumiem:
Izrādās, ka e-pasts ar mērķi piesaistīt finansējumu labdarības projektiem nav labākais komunikācijas veids. Šādus e-pastsu atver nelabprāt. Lai gan, ja tomēr šāds e-pasts jāsūta, ir iespēja izvēlēties tomēr efektīvāko vārdu:
Visneefektīvākais reklāmas veids pēc tv reklāmām.
AtbildētDzēst