Raidījums "Aizliegtais paņēmiens" nepamatoti kultivē naidu pret lielveikaliem

Tikai tagad paspēju noskatīties jaunāko raidījumu "Aizliegtais paņēmiens" ierakstu, tāpēc reakcija ir pavēlu, bet reakcija ir. Galvenokārt tāpēc, ka es uzskatu - tas bija absolūti tendenciozs. Tēma - nabaga mājražotāji, kas netiek ielaisti lielveikalu ķēdēs. Vēl ļaunāk - ja tiek ielaisti, tad uz viņu produktiem lielveikalu īpašnieki nopelna milzu naudu. Šoreiz laikam šādas diskusijas kontekstā ir tā retā reize, kad es esmu lielveikalu pusē.

Tiem, kas negrib raidījumu skatīties, pastāstīšu īsi (raidījums ir noskatāms šeit). Neliels mājražotājs ar savu produktu vēlas nokļūt lielveikalu plauktos. It kā, jo patiesībā, kā norāda raidījuma vadītājs, šī produkta radītājam tādas ambīcijas nemaz nav. Tāpēc nav arī bijusi reklāma un produktu zina vien retais. Jauki, ka vismaz ražotājs spēj saprast atšķirību starp masu produktu, ko tirgo lielveikalos, un nelielu ekskluzīvu produktu, kam ir sava specifiska auditorija. Tālāk par sižetu. Kāda dāma no raidījuma sazinās ar visām lielākajām veikalu ķēdēm un mēģina šo produktu tur "iedabūt". Piebildīšu - ar ļooooti sliktām pārdošanas prasmēm un iemaņām. Lielveikali atbild kā māk (reizēm neatbild vispār), un tas ir slikti. Ko nu? Neatbalsta vietējos ražotājus. 

Esmu strādājusi uzņēmumā, kas tirgo auto preces. Pastarpināti mārketinga speciālistes pienākumiem, mans uzdevums bija darbs gan ar dažām lielveikalu ķēdēm, gan degvielas uzpildes stacijām. Es ļoti labi zinu, kā šī komunikācija notiek. Tas, ka esi mazs ražotājs un mēģini savu produktu pārdot lielveikalu ķēdes darbiniekam, kas atbildīgs par konkrētās kategorijas iepirkumu, ir ļoti labi. Tikai pirmais, kas Tev ir jāzina - ir ļooooooooti daudz tādu. Ne tikai lielu, bet arī mazu. Vēlāk sižetā izskan Maxima Latvija pārstāvja Ivara Svilāna precizējums - mēnesī veikalu ķēde saņem ap 1000 pieprasījumu iekļūt veikala plauktos. To es atceros no laika, kad sadarbojos ar veikalu ķēdēm - kategoriju vadītāji bija tiešām aizņemti. Protams, katrs pats atbildīgs par sava laika plānošanu. Tieši tāpēc atzīmēšu, ka laika plānošanas pamatā ir prioritātes. Un, ja no manis kā kategorijas vadītāja prasa noteiktu apgrozījumu un peļņu, tieši cik liela interese man ir prioritāri atbildēt mazam ražotājam? Turklāt tādam, par kuru neviens neko nezina? Atgādināšu, ka šeit mēs runājam par lielveikalu ķēdēm, kuru plauktos atrodamajai produkcijai ir jābūt piemērotām iespējami lielām tautas masām. 

Sižetā gluži vai kā aizvainojums izskan iepirkuma nodaļas darbinieces ieteikums aizpildīt tabulu. Tur absolūti nav nekā sarežģīta, tā tikai ir nedaudz piņķerīga. Taču tajā ir viss nepieciešamais, kas jāzina veikala darbiniekam, lai to iekļautu sortimentā. Kas tur tik ārkārtējs? Kas tik ārkārtējs ir faktā, ka lielveikals grib zināt, kā ir plānots produkciju nogādāt līdz veikaliem. Kādam taču arī par to ir jāmaksā. Un kas notiks, ja tā prece nostāvēs 100 veikalos plauktā mēnesi, neviens to nepirks un to nāksies izmest? Kas tad būs vainīgs?

Viens no pārmetumiem, kas vēl izskan veikalu virzienā, ir darbinieku nelaipnais sarunas tonis. Protams, būtu jauki, ja runātu laipnāk. Taču es visu raidījumu varētu stāstīt par līdzīgiem neprofesionāliem zvaniem, ko saņemu ikdienas no dažādiem "pārdevējiem", kas vienkārši neprot pārdot. Un šī dāma, kas mēģināja pārdot, man ļoti atgādināja slikto praksi, ar kuru es saskaros ikdienas. Un vainīgi un augstprātīgi parasti ir tie, kuriem negribas klausīties to, cik ļoti pārdevējs nav sagatavojies pārdot savu produktu. Šī situācija man atgādina arī startup vidi, kur daudzi uzņēmumi ir radījuši produktu, tikai nav padomājuši, vai un kam tas būs vajadzīgs. Nu kāpēc taisīt vēl vienas šokolādes bumbiņas? Ar ko tās atšķirsies? Kas ir galvenās priekšrocības, ar kurām Tu produktu vari pārdot? Ja vēlies pārdot, tad esi gatavs, ka no savas virtuves nonāksi nejaukajā biznesa pasaulē, kur ir savi likumi. Ja būsi gana labs, tad izdzīvosi. Ja ne, pats un tikai pats būsi vainīgs. Nesaprati vajadzību, nesaprati auditoriju, nemācēji pārdot. Punkts.

Paldies Loritai Miķelsonei, kas pati ir mājražotāja un raidījuma beigās tiešām jēgpilni komentēja situāciju no "nabaga mājražotāja" skatu punkta. Jāmācās gan radīt pircējam pievilcīgu produktu, gan arī to pārdot. Tagad tik daudz resursu ir pieejami - lasi internetā, skaties video, ej uz kursiem! Nu nedzīvojam mēs pasaulē, kad kādam kaut kas pienākas. Ikvienam ir pašam jāizcīna sava vieta zem saules. Un neviens nav vainīgs, ka tu to neproti. Jo visi, kas izsitušies, ir to pašu ceļu gājuši.