Manas gada pirmās nedēļas nogales izklaide ar preses izdevumiem beigušās ar vienu vērojumu, ko citi, iespējams, jau pamanījuši senāk. Lai nu kā, šodien šo vērojumu papētīju tuvāk. Es too nosaucu par "Izdevniecības "Santa" žurnālu digitalizēšanos".
Pirms aptuveni pusgada dzirdēju ļaudis runājam, ka izdevniecības vadībai ir visai dīvaina attieksme pret internetu un tradicionālo mediju draudzību ar to. Drīzāk tās varētu nosaukt par bailēm. Tāpēc arī līdz šim un vēl šobrīd internetā atrodama vien vispusīga informācija par katru izdevumu. Biju pārsteigta, kad žurnālā "Santa" zem raksta ieraudzīju, ka interneta lapā iespējams lasīt vairāk, ko vēl šis cilvēks teicis, bet kaut kādu iemeslu dēļ tas nav ielikts drukātajā versijā. Tas gan mani nemotivē doties uz lapu un meklēt, kur beidzas drukātā izdevuma intervija un kur sākas tas, kas ir tikai elektroniskajā versijā. Paldies, tik daudz nopūlēties es negribu. Turklāt žurnāla lapa ir haotiska un to nenosaukt par gaumīgu.
Bet pieņemsim, ka milzīgs solis uz priekšu ir iespēja žurnālu šķirstīt internetā un to tur arī iegādāties. Tomēr atļaušos teikt, ka žurnāls ir gājis vieglāko ceļu, kas bija sasniegums pirms dažiem gadiem. Minētās iespējas var apskatīt šeit. Tagad tomēr drukātajam medijam, manuprāt, ir jāatbild uz daudz sarežģītākiem jautājumiem, piemēram, kā nodibināt tradicionālā un elektroniskā medija draudzību, lai lasītājam būtu interesanti to skatīt gan vienā, gan otrā versijā. Tas gan ir mans subjektīvais viedoklis un punkts, no kura es sāktu domāt par manis iepriekš pieminēto draudzību, bez kuras nākotnē neiztikt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru