Raidījums "Aizliegtais paņēmiens" nepamatoti kultivē naidu pret lielveikaliem

Tikai tagad paspēju noskatīties jaunāko raidījumu "Aizliegtais paņēmiens" ierakstu, tāpēc reakcija ir pavēlu, bet reakcija ir. Galvenokārt tāpēc, ka es uzskatu - tas bija absolūti tendenciozs. Tēma - nabaga mājražotāji, kas netiek ielaisti lielveikalu ķēdēs. Vēl ļaunāk - ja tiek ielaisti, tad uz viņu produktiem lielveikalu īpašnieki nopelna milzu naudu. Šoreiz laikam šādas diskusijas kontekstā ir tā retā reize, kad es esmu lielveikalu pusē.

Tiem, kas negrib raidījumu skatīties, pastāstīšu īsi (raidījums ir noskatāms šeit). Neliels mājražotājs ar savu produktu vēlas nokļūt lielveikalu plauktos. It kā, jo patiesībā, kā norāda raidījuma vadītājs, šī produkta radītājam tādas ambīcijas nemaz nav. Tāpēc nav arī bijusi reklāma un produktu zina vien retais. Jauki, ka vismaz ražotājs spēj saprast atšķirību starp masu produktu, ko tirgo lielveikalos, un nelielu ekskluzīvu produktu, kam ir sava specifiska auditorija. Tālāk par sižetu. Kāda dāma no raidījuma sazinās ar visām lielākajām veikalu ķēdēm un mēģina šo produktu tur "iedabūt". Piebildīšu - ar ļooooti sliktām pārdošanas prasmēm un iemaņām. Lielveikali atbild kā māk (reizēm neatbild vispār), un tas ir slikti. Ko nu? Neatbalsta vietējos ražotājus. 

Esmu strādājusi uzņēmumā, kas tirgo auto preces. Pastarpināti mārketinga speciālistes pienākumiem, mans uzdevums bija darbs gan ar dažām lielveikalu ķēdēm, gan degvielas uzpildes stacijām. Es ļoti labi zinu, kā šī komunikācija notiek. Tas, ka esi mazs ražotājs un mēģini savu produktu pārdot lielveikalu ķēdes darbiniekam, kas atbildīgs par konkrētās kategorijas iepirkumu, ir ļoti labi. Tikai pirmais, kas Tev ir jāzina - ir ļooooooooti daudz tādu. Ne tikai lielu, bet arī mazu. Vēlāk sižetā izskan Maxima Latvija pārstāvja Ivara Svilāna precizējums - mēnesī veikalu ķēde saņem ap 1000 pieprasījumu iekļūt veikala plauktos. To es atceros no laika, kad sadarbojos ar veikalu ķēdēm - kategoriju vadītāji bija tiešām aizņemti. Protams, katrs pats atbildīgs par sava laika plānošanu. Tieši tāpēc atzīmēšu, ka laika plānošanas pamatā ir prioritātes. Un, ja no manis kā kategorijas vadītāja prasa noteiktu apgrozījumu un peļņu, tieši cik liela interese man ir prioritāri atbildēt mazam ražotājam? Turklāt tādam, par kuru neviens neko nezina? Atgādināšu, ka šeit mēs runājam par lielveikalu ķēdēm, kuru plauktos atrodamajai produkcijai ir jābūt piemērotām iespējami lielām tautas masām. 

Sižetā gluži vai kā aizvainojums izskan iepirkuma nodaļas darbinieces ieteikums aizpildīt tabulu. Tur absolūti nav nekā sarežģīta, tā tikai ir nedaudz piņķerīga. Taču tajā ir viss nepieciešamais, kas jāzina veikala darbiniekam, lai to iekļautu sortimentā. Kas tur tik ārkārtējs? Kas tik ārkārtējs ir faktā, ka lielveikals grib zināt, kā ir plānots produkciju nogādāt līdz veikaliem. Kādam taču arī par to ir jāmaksā. Un kas notiks, ja tā prece nostāvēs 100 veikalos plauktā mēnesi, neviens to nepirks un to nāksies izmest? Kas tad būs vainīgs?

Viens no pārmetumiem, kas vēl izskan veikalu virzienā, ir darbinieku nelaipnais sarunas tonis. Protams, būtu jauki, ja runātu laipnāk. Taču es visu raidījumu varētu stāstīt par līdzīgiem neprofesionāliem zvaniem, ko saņemu ikdienas no dažādiem "pārdevējiem", kas vienkārši neprot pārdot. Un šī dāma, kas mēģināja pārdot, man ļoti atgādināja slikto praksi, ar kuru es saskaros ikdienas. Un vainīgi un augstprātīgi parasti ir tie, kuriem negribas klausīties to, cik ļoti pārdevējs nav sagatavojies pārdot savu produktu. Šī situācija man atgādina arī startup vidi, kur daudzi uzņēmumi ir radījuši produktu, tikai nav padomājuši, vai un kam tas būs vajadzīgs. Nu kāpēc taisīt vēl vienas šokolādes bumbiņas? Ar ko tās atšķirsies? Kas ir galvenās priekšrocības, ar kurām Tu produktu vari pārdot? Ja vēlies pārdot, tad esi gatavs, ka no savas virtuves nonāksi nejaukajā biznesa pasaulē, kur ir savi likumi. Ja būsi gana labs, tad izdzīvosi. Ja ne, pats un tikai pats būsi vainīgs. Nesaprati vajadzību, nesaprati auditoriju, nemācēji pārdot. Punkts.

Paldies Loritai Miķelsonei, kas pati ir mājražotāja un raidījuma beigās tiešām jēgpilni komentēja situāciju no "nabaga mājražotāja" skatu punkta. Jāmācās gan radīt pircējam pievilcīgu produktu, gan arī to pārdot. Tagad tik daudz resursu ir pieejami - lasi internetā, skaties video, ej uz kursiem! Nu nedzīvojam mēs pasaulē, kad kādam kaut kas pienākas. Ikvienam ir pašam jāizcīna sava vieta zem saules. Un neviens nav vainīgs, ka tu to neproti. Jo visi, kas izsitušies, ir to pašu ceļu gājuši.

Minskas Reklāmas un mārketinga festivāls Belij Kvadrat. 3. diena

Festivāla pēdējā dienā turpināja attīstīties tās domas, kas izskanēja jau iepriekš dažādu lektoru interpretācijās. Viena no vislabākajiem šo izskanējušo domu turpinātājiem bija Ivan Ponomariov, Baltkrievijas NEF \ TBWA kreatīvais direktors ar lekcija par to, kā atrast veidu, kā pārdot kreatīvajā ekonomikā:

Kamēr varēja kontrolēt medijus, varēja kontrolēt arī to, ko cilvēki domā. Tādējādi kampaņas veiksme bija iespējami lielā daudzumā pirkt reklāmas laukumus/laikus/kanālus. Taču, jo vairāk pirka un zīmols vai produkts kļuva redzamāks, jo auditorija mazāk sāka ticēt. Un likās, ka nav veiksmīgs reklāmas risinājums. Taču patiesībā patērētājiem vienkārši apnika.

Šobrīd laikā, kad drīz varēs nosūtīt īpašu tableti, lai nosūtītu ārstam savas taisnās zarnas bildi, un valdības līmenī tiek risināts jautājums, kādus dzērienus uzskatīt un kādus neuzskatīt par kaitīgiem, ir jāsāk domāt citādāk un jāmeklē citi risinājumi. Ivan uzskata, ka pašlaik ir aktuāli radīt zīmolu, kura vērtību nevar izmērīt pārdotajos gabalos. Tā vietā pamatā ir vērtība, kam apvalku veido kultūra, bet to pārdod eksistējoši ekonomikas risinājumi. Piemēru šim Ivan min nule kā izveidotu kampaņu, ko aģentūra pārdevusi klientam "Baltkrievijas Nafta". Tā ir kampaņa valsts līmenī, kad DUS tīkls aicina klientus ceļot pa valsti, piedaloties visādās ar klientu saistītās un nesaistītās aktivitātēs. "Tas, ko jādara kreatīvajām aģentūrām, ir jāpārdod klientam biznesa modelis," uzskata Ivan. 

No šīs dienas atziņām vēl gribētos izcelt grāmatas "Goodvertising" autora Thomas Kolster uzstāšanos. Arī viņš papildināja iepriekšējos runātājus, jautājot - ja mēs vairs neticam reklāmai, tad kāpēc mēs to veidojam? Viņš uzskata, ka "storytelling" laiks ir beidzies, un tagad valda jauno ideju radīšanas laiks. Tādu ideju, kas risina nopietnas problēmas un mēģina panākt pozitīvas izmaiņas pasaulē.

Minskas Reklāmas un mārketinga festivāls Belij Kvadrat. 2. diena

Šo festivāla dienu iezīmēja divas spilgtas runas, kam abām bija kopīga viena doma - mūsdienās var izdzīvot tikai tie uzņēmumi, kas spēj koncentrēties uz nišu. Pēc šīm runām patiešām bija sajūta, ka bija vērts atbraukt. Iespaidīga uzstāšanās no Luc Chenier. Šis cilvēks ir savulaik aizgājis prom no labi apmaksātas un siltas kreatīvā direktora vietas, nodibinot savu uzņēmumu. Luc prezentācija bija reālistiska - tas, ka esi kreatīvs, vēl nenozīmē, ka vari nopelnīt naudu, un tikai kreativitāte bez naudas nevar izdzīvot. Viņš tiešām reālistiski ieskicēja, ko nozīmē sākt savu biznesu, vadīt to, naktis negulēt un Ziemassvētkos strādāt. Luc izvēlējās ieiet nišā, kur neviens nebija - viņš veido prezentācijas augstas raudzes uzņēmumu vadītājiem. Protams, ka viņš māk labi prezentēt un sevi pārdot :) Pierakstīju dažas tēzes, kas biznesā mūsdienās ir jāatkārto kā mantra. Nekā ārprātīgi jauna, bet īsi un kodolīgi formulēts kaut kur dzirdētais.

Don't become part of the existing conversation. Start a new conversation and attract new audience. Create a new category. Target niche. Solve the problem people have. Pick one and do it well. Unbelievably well. Clients want extra value behind the agreement. Charge your worth, but deliver more than you charge. You're customer's bitch (don't tell them :)). Make impression that you need them more then they need you. 25/8.

Uzstāšanās nobeigumā es savā pierakstu kladē ierakstīju šo, kas īsumā raksturo visu Luc uzstāšanos:

Ja ir interese, te būs viens videi no Luc par to, kā sagatavot labu prezentāciju:

Otrs runātājs, kurš mani patiesi iedvesmoja, ir Andrey Dligach. Viņš ir Minskas mārketinga uzņēmumu grupas Advanter Group ģenerāldirektors un viens no vadošajiem Ukrainas Mārketinga asociācijas ekspertiem. Andrey uzstājās ar lekciju par tēmu, kā palielināt nelielu zīmolu konkurētspēju, ieejot lielajos ārzemju tirgos. Atkal izskanēja viedoklis par to, cik būtiski ir atrast nišu, ko neaptver kāds lielais zīmols, un parādīt patērētājam, ka var citādāk. Tas nozīmē, ka notiek koncentrēšanās no cilvēka uz nišu: "Tajā tu kontrolē to, kas notiek, un pārējie vienkārši ir spēlētāji tavā laukumā." Uz karti vairs nevar paskatīties no augšas; sabiedrības uzbūve ir jāpielāgo savam produktam, jo notiek reģionalizācija. Viss reģionālais kļūst svarīgs. Kā dienu vēlāk teiks cits nozares eksperts, visu lielā alus zīmola globālo stratēģiju spēj "sačakarēt" viens čalis ar miljons sekotājiem FB, kas braukā pa mazajām alus darītavām visā pasaulē, raksta par to un aicina citus baudīt vietējo alu. Līdz ar to var uzskatīt, ka mūsu iepriekšējā pieredze nekam neder. Un vienīgā iespēja kļūt veiksmīgam ir būt gatavam pārmaiņām, kas notiks, piemēram, brīdī, kad veļas mazgāšanai vairs nevajadzēs veļas pulveri vai zobu mazgāšanai - zobu pastu. Zīmola stāsts zaudē jēgu, uzskata Andrey. Un tas ir tikai tāpēc, ka mūsdienās viss koncentrējas ap vārdu "mans". Visam ir jābūt personalizējam - kā gan es paiešu garām veikalā Coca Cola pudelei ar savu vārdu uz etiķetes... :) Uz tā paša principa izdzīvo mazā tirgotava Minskā, ko Andrey min kā piemēru. Maizītes ar cīsiņu pa vidu tur tirgo jau kopš sen seniem laikiem. Un rindas pie šī kioska ir katru dienu. Piebrauc cilvēki ar prestižām automašīnām un stāv rindā pēc maizītes ar cīsiņu. "Tā ir iespēja viņiem piedzīvot leģendu un radīt stāstu pašiem priekš sevis. Kāds tur zīmols...," skaidro Andrey Dligach. Vēl viens spilgts piemērs ir lielveikala atvēršana kādā nelielā ciemā Krievijā. Andrey stāsta, ka vietējo cilvēku, īpaši vecāka gada gājuma, reakcija ir bijusi graujoša - visi bijuši pret, nepārtraukti ziņojuši par dažādiem lielākoties mākslīgi radītiem vai izdomātiem pārkāpumiem dažādām valsts iestādēm un pat dūruši caurumus jogurta iepakojumos... Nolemjot par jauna veikala atvēršanu citā pilsētā, tika mainīta stratēģija. Jauni cilvēki dienas laikā apstaigājuši dzīvojamās mājas, kas ir apkārt jaunbūvējamajam veikalam. Satiekot vietējos iedzīvotājus, viņi iedevuši savu vizītkarti un apjautājušies par to, kādu zīmolu produktus gribētu redzēt veikalu plauktos. Uz atklāšanu vietējie nākuši pārliecināties vai plauktā patiešām ir viņu iemīļotie zīmoli. Un, kāds pārsteigums, ir! Nav protestu, bet pats labākais - nav vajadzīgi arī merčendaizeri, jo vietējie rūpējas par "savu preču" izskatu. Un arī uz vizītkartē norādīto tālruni neviens nezvana. Tāda lūk tagad ir pasaule... 

Kādas grāmatas lasa Latvijas līderi?

Drukātās grāmatas, elektroniskās grāmatas, audio grāmatas - izvēle mūsdienās ir gana plaša. Taču visi dalībnieki, kas piedalījās konferences Reputation Time organizētajās pusdienās, kā viens bija pārliecināti, ka galvenais ir patērēt grāmatas. Jebkādā formātā. Katrs bija aicināts atnest savu grāmatu par līderiem, kas atstājusi vislielāko iespaidu. Un te nu būs izlase ar grāmatām, ko augstu vērtē Latvijas līderi. Kas zin, varbūt kāda no šīm ieguls Tavā grāmatu plauktā, kad gribēsies ko palasīt.

Konferences organizatore, komunikācijas eksperte un partnere "Lejiņa&Šleiers" reputācijas aģentūrā Dagnija Lejiņa: "Līderība ir par vērtībām. Un šī ir grāmata par 20 līderiem visā pasaulē."

Šī gada konferences Reputation Time zīmola dizaina autors Ansis Egle: "Pirmā grāmata atgādina ne tikai vienmēr būt aizrautīgam par reklāmu, bet arī būt objektīvam. Otrā ir par ārkārtīgi spilgtu personību Latvijas arhitektūrā."

    

Partneris "Lejiņa & Šleiers" reputācijas aģentūrā Juris Šleiers: "Es zināju, ka lielākā daļa viesu atnesīs ārzemju grāmatas. Es uzskatu, ka nevajag aizmirst arī par mūsu pašu vērtībām."

Iesaka mārketinga profesionāle Inese Kalveite: "Grāmata par to, kāpēc pasaulē ir tik maz cilvēku, kas ar prieku iet uz darbu."

Bijušais Latvijas Ārlietu ministrs, šobrīd Eiropas Parlamenta pārstāvis Artis Pabriks: "Šī grāmata ir samuraja goda kodekss un tā salīdzina Japānas un Eiropas vērtības."

OMD Latvia vadītāja Marianna Minigubajeva: "Līderība ir par ieradumiem un pirmām kārtām tie ir jāiemācās mainīt sevī."

Rīgas Biznesa skolas Bakalaura programmas direktors argentīnietis Claudio Rivera:

Sabiedrisko attiecību speciāliste un projektu vadītāja Inese Tauriņa: "Grāmata par intravertajiem ekstraverto pasaulē." 

Aģentūras MOOZ! klientu vadītāja Sabīne Rapa: "Man līderība asociējas ar varu, tāpēc šāda izvēle."

Pasākumu vadītājs un Radio Skonto balss Valdis Melderis: "Ja vienīgais, ko Tu saviem bērniem vai padotajiem pateiksi, ir tas, ko nedrīkst, tad tas arī būs vienīgais, ko viņi mācēs."

Samsung Korporatīvo komunikāciju vadītāja Baltijā Liene Dupate:

Sabiedrisko attiecību un komunikācijas profesionālis Ralfs Vīlands: "Grāmatas autori ir izpētījuši 10 000 veiksmīgus uzņēmumus. Visos tos vieno trīs lietas - fanātiska disciplīna, empīriska kreativitāte un produktīva paranoja. Jāievēro visi trīs principi vienlaicīgi."

Tikai vienu grāmatu izvēlējās divi cilvēki - asistente reputācijas aģentūrā Evija Rozenfelde un biznesa attīstītājs Zigmunds Vīķis. "Ir dažādi domāšanas veidi, taču galvenais ir attieksme," saka Evija. Savukārt Zigmunds iesaka šo grāmatu izlasīt visiem, kam ir un būs bērni:

Noble Wine klientu projektu vadītāja Madara Kalveite: "Svarīga ir ticība mērķim un tas, ka šim mērķim tic visa komanda."

Sabiedrisko attiecību un komunikācijas profesionāle Ieva Keviešena: "Biogrāfija par sievieti, kas 31 gada vecumā jau ir uzbūvējusi savu impēriju."

Studente un iepriekšējās konferences Reputation War komandas dalībniece Nadīna Elekse: "Par to, kāda būs pasaule pēc 100 gadiem."

Komunikācijas un zīmolvedības speciāliste Līva Pērkone: "Šī ir Baraka Obamas vēlēšanu kampaņas vadītāja grāmata. Stāsts ir par ticību - tu vari par līderi izveidot cilvēku, kam patiešām tici, ka viņš var kļūt par līderi."

Šī bloga autore Ieva Treija: "Grāmata par to, kā sportā rodas un pilnveidojas līderi. Par to, cik tas ir milzīgs un brīžiem arī pārcilvēcīgs darbs."

Esošo produktu pilnveidošana - arī iespēja

Sociālajos tīklos manīju interesantu projektu, kas piesaistīja manu uzmanību. Šobrīd pasaulē uzsvars ir uz jaunu produktu, aplikāciju, tīklu radīšanu. Tomēr ir cilvēki, kas izmanto esošo un paceļ to jaunā līmenī. Par to arī šoreiz stāsts:

Projekts Excel - puisis, kas ikdienā strādā ar šo programmu, dalās ar savām zināšanām. Programma ir diezgan populāra, un mums katram noteikti ir bijušas tādas reizes, kad domās mēs lūdzam pēc palīdzības ar nebeidzamajām tabulām un formulām. Šeit ir risinājums! Pagaidām bezmaksas, bet domāju, ka ar laiku un savas vietas iekarošanu tirgū zināšanas var pārvērsties ienesīgā projektā. Te neliela saruna ar lapas veidotāju Jāni Stūri. 

Ar kādu mērķi šī lapa tapa? 

Lapa tapa ar mērķi parādīt Excel plašās iespējas, manu pieredzi ar šo programmu un darbā ar datiem. Pie reizes pulcēt cilvēkus, kuriem tas interesē un kādu dienu dalīties ar šīm zināšanām kursu veidā.

Cik ilgi Tu šo lapu veido? 

Lapā raksti tiek publicēti kopš šī gada 20. oktobra. Pats lapas izveides process bija krietni ilgāks, jo lielākoties šāda veida izpildījums man ir kaut kas jauns. Bija jārisina ne tikai tehniski, bet arī ar saturu saistīti jautājumi. Ņemot vērā, ka man ir plāns publicēt 1 - 2 rakstus nedēļā, idejām jābūt skaidrām jau iepriekš.

Kādi ir Tavi mērķi saistībā ar projektu?

Galvenais mērķis ir turpināt rakstīt interesanti, regulāri, palīdzēt cilvēkiem ar viņu jautājumiem un piesaistīt maksimāli daudz auditorijas, kurai blogā aprakstītās tēmas ir aktuālas. Laiks rādīs, kādus mērķus būs jāizvirza nākotnē.

Par ko cilvēki Tev jautā? 

Ņemot vērā, ka Excel blogs darbojas nedaudz vairāk par mēnesi, jautājumu vēl nav daudz. Tomēr tie, kas ir, galvenokārt nāk no sociālajiem tīkliem un ir saistībā ar Microsoft Excel lietošanu un tā funkcionalitāti. Drīzumā blogā ievietošu sadaļu, kurā aicināšu uzdot jautājumus vai arī ieteikt tēmu, par kuru būtu interese, lai es uzrakstu rakstu. Šobrīd to var darīt arī sadaļā „Kontaktēties”, tomēr vēlos to padarīt uzvedinošāku. Mani ļoti interesē auditorijas viedoklis un jautājumi. Labprāt tos uzklausu un atbildu.

Kā Tu vērtē komunikācijas sociālajos tīklos nozīmīgumu Tavā projektā? 

Sociālie tīkli ir viens no atslēgas punktiem, jo tas man ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā sasniegt savu auditoriju, darīt par sevi zināmu un radīt interesi par blogu. Īpaši šobrīd, kad lapa ir jauna, satura vēl nav daudz un auditorija pagaidām nenāk pati, piemēram, no Google meklēšanas rezultātiem. Jāņem vērā arī fakts, ka lapā saistībā ar Excel lietošanu cenšos uzrakstīt ne tik tradicionālas lietas, par kurām informāciju aktīvi nemeklē. Tāpēc ir ļoti būtiski pašam spert pirmo soli un uzrunāt cilvēkus, jo šajā tēmā ir daudz interesanta, par ko ir vērts uzzināt.

Mārketinga festivāls Londonā, otrā diena

Otrā diena festivālā sākās ar absolūti lielisku uzstāšanos gan formas, gan satura ziņā. Vārds tika dots Lielbritānijas premjerministra Tonija Blēra bijušajam Komunikācijas vadītājam jeb "spin doctor" Alastair Campbell (@campbellclaret). Formas ziņā no šī vīra noteikti ir vērts pamācīties, kā ir jāuzstājas publiski. Par to, ka saturs ir lielisks - cilvēkam ar pieredzi tādā amatā tas nemaz nevar būt citādāks. Interesantākais saturiski noteikti bija salīdzinājums tam laikam, kad viņš bija viens no galvenajiem viedokļa veidotājiem, un tagad, kad:

Film dies on first Friday - people go out to see it and shares their experience on social media.

Patiesībā gaidīju, ka viņš būs mazāk zinošs un vairāk pret modernajiem komunikāciju līdzekļiem. Taču viņš pats ir aktīvs Twitter lietotājs, un interesantas ir viņa domas par digitālo laikmetu. Viedokļu veidošanas sakarā lielākā izmaiņa noteikti ir fakts, ka sabiedrība ir mainījusies no vertikālās uz horizontālo, kad visi savā ziņā ir viedokļu līderi, jo var brīvi paust savas domas. Lai gan:

60 of Fortune 100 companies CEO's doesn't have social media accounts. It's ok. You are just loosing the insight.

Jā, Tu vari nebūt tīklos, tikai vienā brīdī sāc zaudēt kontroli. Šajā sakarā viņš pieminēja diezgan acīmredzamu piemēru - Rūperts Mērdoks un Ričards Brensons. Abi ir impērijas un ietekmes ziņā salīdzināmi, taču reputācijā viens ir labais un viens ir sliktais tēls. Un pat brīdī, kad nokrīt kosmosa kuģis un iet bojā cilvēki, labajam top piedots. Ir vērts par to padomāt... Un noteikti viens no spilgtākajiem pasākuma citātiem pieder tieši Alastair Campbell: 

What we do matters more than what we say. But what we say about what we do can help if we are doing the right thing."

Pārējiem dienas runātājiem bija grūti konkurēt ar šo rīta spilgto uzstāšanos. Pārsvarā sarunas un runas turpinājās par to, kā piekļūt klientam un veidot pozitīvu uzņēmuma tēlu. Īpaši man prātā palika viena maza un ne īpaši labi apmeklēta prezentācija. To vadīja divi puiši, kuriem ir savs uzņēmums MARTIN FIRRELL & WILLIAM MAUGHAM PARTNERSHIP. Uzņēmums konsultē lielos klientus, bet izceļas ar savu īpašo klientu pētīšanas metodi. Man nav pārliecības, ka šī metode ir akadēmiski pareiza, bet paši tās izmantotāji uzsver, ka tā ir efektīva. Proti, tā vietā, lai taisītu fokusgrupu diskusijas un stundām runātu ar vairākām klientu grupām, šie puiši uzaicina uz vīna glāzi 10 reprezentatīvus klientus un runājas ar viņiem vairākas stundas. Saruna ar šiem pašiem cilvēkiem notiek vēl pāris reizes pēc vairākiem mēnešiem. Tādējādi viņi uzskata, ka ir iespēja uzzināt padziļinātu informāciju par klientiem un izdarīt secinājumus par to, kāpēc viņi izdara tieši šādas izvēles. 

Pēc prezentācijas bija interesanta diskusija, kurā Martin Firrell (@martinfirrell) izteica komentāru par iepriekšējā dienā dzirdēto un manis jau aprakstīto lekciju par RYANAIR. Doma tāda - var jau neko nemainīt un koncentrēties tikai un vienīgi uz lētu pakalpojumu, bet tas būs efektīvi tikai līdz brīdim, kamēr kāds neizdomās ko labāku: 

Ryanair said that cheap will always be trendy. But what if the expensive collapses? Or somebody comes up with the better idea?

Vakars noslēdzās ar vēl vienu spilgtu uzstāšanos, kas bija lieliska kulminācija iedvesmojošajam festivālam. Mēs tik bieži runājam par to, ka vislielākās problēmas vienkāršā komunikācijā ir valsts iestādēm. Tad nu lūk - mūsu priekšā bija cilvēks, kas šo komunikāciju Lielbritānijā padarīja vienkāršu, pieejamu saprotamu. Dāmas un kungi - Gov.uk autors Russell Davies (@undermanager). Viņa uzstāšanās bija iespaidīga galvenokārt ar savu vienkāršo pieeju lietām. Kā gan citādi šis cilvēks būtu uzbūvējis tik iespaidīgi vienkāršu sistēmu. kas apvieno visas valsts iestāžu mājas lapas vienkāršā, sakārtotā un saprotamā sistēmā. Iesaku Jums noteikti to apskatīt. Šis projekts 2013. gadā ieguva Lielbritānijas gada dizaina balvu. Un ne jau ar iespaidīgu dizainu tā izceļas. Tieši otrādi - labs dizains šobrīd nozīmē arī vienkāršību. Kā to paveikt? "It's not complicated, it' just hard." 

Russell Davies stāstīja, ka projekts ir pielāgojams lietošanai jebkurā valstī. Jau šobrīd vairāku valstu e-sistēmas darbojas uz šīs bāzes. Varbūt Latvijai arī būtu vērts par to padomāt:? Viss ir veidots tā, kā cilvēki grib informāciju saņemt nevis tā, kā tas ir juridiski precīzi.

If the government can do this... Feel ashamed now that government has better website then you do. We've got 9 million visitors every week. So believe me - if we can do it, everybody can.

Mārketinga festivāls Londonā, pirmā diena

Mārketinga festivāls, kurā man šogad bija iespēja piedalīties, pulcēja vienas no lielākajām iespēju pilsētām - Londonas - mārketinga profesionāļus. Pieejamie dati liecina, ka apmēram puse vai pat nedaudz vairāk bija tie, kas strādā kādā uzņēmumā vai ar kādu lielāku vai mazāku zīmolu, pārējie - lielākoties aģentūru cilvēki. Pirmās dienas divi galvenie secinājumi: 

- galvenā apspriežamā tēma šobrīd ir kā visefektīvāk izmantot pieejamos datus par klientiem, lai tos pārvērstu reālos darījumos;

- kā atšķirties no konkurentiem, kā šī atšķirības saglabāt un pārvērst pārdošanas argumentos.

Pirmās dienas citāts:

The last, best experience that anyone has anywhere becomes the minimum expectation for the experiences they want everywhere.

 Matt Candy IBM Interaktīvās pieredzes praktiskās lietošanas Eiropas līderis

Viena no iespaidīgākajām pirmās dienas lekcijām bija Kenny Jacobs, RYANAIR galvenā mārketinga cilvēka izpildījumā. Mūsu sabiedrība nereti ir jūtams, ka cilvēki it kā kautrējas par to, ka strādā ar lētu zīmolu. Šis kungs pārliecinoši pauda, ka tas ir labākais, kas vispār ir iespējams: 

We are like Robin Hood - doing good for everyday people by keeping affordable travelling by plane. 

K. Jacobs arī uzsvēra, ka vienmēr vēlēsies sevi salīdzināt ar HYUNDAI, ALDI, PRIMARK un citiem lētajiem zīmoliem, jo cilvēki katru dienu aizvien labāk māk apieties ar savu naudu, līdz ar to - kāpēc maksāt vairāk? RYANAIR patiešam ir veiksmes stāsts - skaties, no kuras puses gribi. Protams, avio bizness atšķiras no citiem, taču arī šāds zīmols ir jāveido un panākumi biznesā ir jāsasniedz. Un zīmols pēdējo gadu laikā ir audzis - jauna mājas lapa, jauna aplikācija. Un visam pāri masām pieejams pakalpojums, kas uzņēmumam nes milzu peļņu. Ir viela pārdomām. Turklāt K. Jacobs stāstīja, ka nebūs nekādu lojalitāšu programmu un biznesa klašu. Tas saistīts ar vēlmi atšķirties, un šo ceļu RYANAIR turpinās iet.

K. Jacobs arī pieminēja vēl kādu interesantu faktu - 70% uzņēmumu no 2004. gada FORTUNE saraksta vairs neeksistē... Ko dod īslaicīga veiksme? Kāda daļa gan noteikti ir veiksmīgi pārdota, bet tā noteikti ir tikai viena daļa. Pirms kāda laika rakstīju par Latvijas jauno veiksmīgo uzņēmumu neprasmi komunicēt. Arī šis apgalvojums rosina pārdomas.

Labākā dienas prezentācija manā skatījumā bija no MARKS&SPENCER Multikanālu komunikācijas vadītājas Laura Wade - Gery. Tas bija lielisks stāsts par to, kā pirms 3 gadiem tika uzsākts uzņēmuma ceļš digitālā mārketinga virzienā. Šī prezentācija būtu jādzird katra uzņēmuma pārstāvim, kas ir pietiekami drosmīgs, lai apsvērtu iespēju izmantot digitālo mārketingu. Stāsts bija reāli soļi - pašreizējās situācijas izvērtējums, mērķa apzināšanās un ērkšķainais ceļš līdz tam. Galvenais, kas ļāva noticēt - ja tik milzīgs uzņēmums to var, tad varēs jebkurš. 

Lielākās MARKS&SPENCER problēmas bija:

- uzņēmumam nepiederoša platforma, tas izmantoja AMAZONE;

- nepietiekams tehniskais nodrošinājums;

- nepietiekamas darbinieku zināšanas un iespējas.

Šis viss kaut kur dzirdēts, vai ne? Mēs tikai varam iedomāties to, kas bija jāizdara jaunajai komandai, lai panāktu uzstādītos mērķus. Vieglāku situāciju padarīja vien tas, ka galvenie uzņēmuma vadītāji un īpašnieki nebija jāpārliecina par digitālo risinājumu nepieciešamību. Galvenais lēmējs uzņemumā bija pārliecināts, ka tas nepieciešams, tāpēc pieņēma darbā par šo jomu atbildīgo un pieredzes bagāto darbinieci. Rezultāts:

- jauna sistēma, kuras interfeiss ir tāds, kāds patīk lietotājiem nevis tāds kāds ir citiem;

- krietni pārdomātāka distribūcijas sistēma;

- darbinieku apmācība, kā rezultātā viņi paši izmanto sistēmu nevis sūdzas, ka klients apskata preci veikalā, bet nopērk to pēc tam citur internetā.;

- viss bizness kļūst digitāls. Diemžēl pagaidām Latvijā nav pieejams reklāmas klips, taču šeit ir daži stāsti, kas papildina reklāmas klipu. Virzība uz digitālo mārketingu'un digitālo komunikāciju ir acīmredzama:

Lojalitāte Aleksandra Levitas skatījumā

Diezgan ierobežotā lokā man bija iespēja noklausīties pazīstamā mārketinga speciālista Aleksandra Levitas no Izraēlas lekciju, kurā viņš pauda savu viedokli par lojalitāti. Kā zināms, lojalitāti var skaidrot un arī mērīt ļoti dažādi. Es pat teiktu, ka nav vienotas definīcijas. Ir tikai uzņēmuma izpratne un mērķis, kā tas grib panākt klienta kļūšanu par lojālu tam. 

A. Levitas uzskata, ka shēma līdz klientam kā tādam ir šāda:

suspect -> prospect -> leed -> customer

Un tālāk jau veidojas klienta lojalitāte, kas izpaužas kā:

1) atkārtots pirkums;

2) noturīgums pret konkurentiem - pat, ja konkurents par identisku produktu vai pakalpojumu piedāvās zemāku cenu, klients paliks uzticīgs esošajam sadarbības partnerim;

3) preces vai pakalpojuma rekomendēšana draugiem, radiem paziņām. 

Būt lojālam vai nebūt - tas ir vairāku apstākļu kopums. Kā piemēru A. Levitas min došanos uz restorānu. Kopējais iespaids par vietu mums rodas, sasummējot visas nianses, ar kurām saskaramies apmeklējuma laikā. Piemēram - pie ieejas nepamanīju pakāpienu (-2) + garderobists bija ļoti laipns (+1) + zāles pārzinis uzreiz piedāvāja vietu, kur apsēsties (+3) + vieta man ne īpaši patika, bet es to pieņēmu (0) utt. Šajā gadījumā kopējais vērtējums sanāk +2. Jo vairāk uzņēmums pārzina saskares punktus, ko vērtē klients, jo labāk tam ir iespēja novērtēt savu sniegumu katrā no tiem. Ir punkti, ko ir iespējams mainīt un uzlabot, un ir arī tādi, ko nevar mainīt un ietekmēt, piemēram, restorāna atrašanās vieta u.tml. Lai papildus būvētu klientu pozitīvu attieksmi pret zīmolu, var piedāvāt dažādus labumus, kas būs kā papildus punkti un labākajā gadījumā pārtaps lojalitātes pazīmēs. A. Levitas gan uzsver, ka nevajag uzreiz spēlēties ar atlaidēm vai citiem labumiem, kuru došanas rezultātā ir labprātīgi jādalās uzņēmuma iespējamā peļņā. Drīzāk jādomā par tādiem labumiem, kas neprasa būtiskus ieguldījumus no uzņēmuma puses. Piemēram, kāda labuma piedāvāšana papildus klientiem, kas iepriekš bijis pieejams tikai zelta klientiem. Protams, šeit var diskutēt, vai šādā gadījumā netiek degradēts zelta klienta statuss, taču pārdomas šāds apgalvojums rosina.  

Biznesa klientiem svarīga īsa informācija iekš Google

Pētījums par B2B klientu paradumiem ir publicēts jau pirms kāda laika, tomēr blogā gribētu piefiksēt galvenos atklājumus. Galvenokārt tāpēc, ka salīdzinoši maz tiek runāts par šo segmentu. Kas tad ir svarīgākie pieturas punkti.

72 % biznesa attiecībās, plānojot jaunus pirkumus vai meklējot sadarbības partnerus, paļaujas uz Google. Atkārtotu meklēšanu "online" veic 70 %, savukārt 12 % meklē vairāk kā trīs reizes jau iepriekš meklēto. Esmu droša, ka tā notiek arī Latvijā. Īpaši gadījumos, kad cilvēks, kurš meklē, savu darba dienu pavada pie datora. Google uzreiz atradīs visu - informāciju par uzņēmumu, piedāvājumu un pat klientu atsauksmes! Citi  informācijas iegūšanas avoti:  

Domāju, ka Latvijā lielāka loma ir personīgajiem kontaktiem - tomēr daudz vienkāršāk kā plašājā Amerikā ir atrast kādu pazīstamo, kas jau sadarbojies ar konkrēto uzņēmumu. Līdz ar to, manuprāt, samazinātos pārējo pozīciju lietošanas apjoms.

89 % no pētījuma ietvaros aptaujātajiem respondentiem ir pārliecināti, ka cenu ietekmē tas, cik rūpīgi tie pēta kopējo piedāvājumu. Te gan jāpiebilst, ka ne visi meklē cenas produktus, tāpēc primārā tomēr ir vispār kaut kāda informācija internetā par produktiem vai uzņēmumu. Jo plašāka, protams, jo labāka, bet cena, manuprāt, tomēr ir slidens panākumu rādītājs.

Arī par to informācijas plašumu jābūt piesardzīgiem - ekrānu lietotāji nemīl lasīt daudz teksta. Ja nu vienīgi interesējošā lieta ir specifiska. 

Izmaiņas tirgus sadalījumā pēc lietotāju paradumiem

Iesākumā nedaudz no mārketinga teorijas. Everett Rodžers (Everett M. Rogers) bija viens no komunikācijas pētniekiem, kas manā atmiņā, un es domāju arī citu studentu atmiņā ir palicis kā viens no tādas shēmas radītājiem, kuru bieži atceros arī praktiskajā darbā. Viņš ir autors inovāciju difūzijas teorijai jeb teorijai, kas skaidro, kā sabiedrība pielāgojas inovācijām. 

No šīs shēmas radīšanas brīža - 1962. gada - pasaule ir neiedomājami mainījusies. Protams, līdz ar to mainās arī shēmas un teorijas. Tehnoloģiju žurnāls Wired gada sākumā nāca klajā ar grāmatas apskatu, kur šī augstāk minētā shēma ir transformēta un pielāgota šābrīža situācijai tirgū. Grāmata ir ar nosaukumu "Big Bang Disruption: Strategy in the Age of Devastating Innovation", un tās autori ir Larri Dounes (Larry Downes) un Paul Nunes. Viņi pētījumu rezultātā inovāciju ienākšanu tirgū redz šādi:

Shēmu formas ir aptuveni līdzīgas, taču izplatīšanās sprādziens ir daudz intensīvāks un ne pašā sākumā. Lielākoties es šo shēmu gribētu attiecināt uz tehnoloģijām. Sākumā ir ilgāks laiks eksperimentiem un dažādu nianšu uzlabošanai (piemēram, aplikāciju beta versijas). Tiek testēta lietotāju reakcija un attiecīgi mainīta struktūra, iespējas. Brīdī, kad eksperimenti ir noveduši pie tāda iznākuma, ko pieprasa tirgus, notiek sprādziens. Un nevis vienkārši pieaug pa lietotāju grupām, bet masveidā. Pēc tam interese krīt. Tās atjaunošana atkal nonāk biznesa radītāju rokās, kad spēja atrast veidus, kā produktu uzlabot, var būt izšķiroša tā veiksmīgumam nākotnē.

Liels sekotāju skaits var traucēt viedokļa apzināšanai sociālajos medijos

Harvard Business Review oktobra numurā ir publicēts, manuprāt, vērtīgs apkopojums būtiskām lietām, ko nevajadzētu aizmirst par komunikāciju sociālajos medijos. Simtiem reižu un jau krietnu laiku ir spriests un runāts, kādiem zīmoliem komunikācija ir vajadzīga, kas ir vajadzīgs labai komunikācijai un tamlīdzīgi, tāpēc par šo neatkārtošos. Taču lietas, par ko der aizdomāties:

 - lieliem zīmoliem kaitējums arī var būt liels - ja sekotāju skaits ir mazs, ir cerība, ka neveiksmīga ziņa vai komunikācija nesasniegs lielu sekotāju skaitu. Savukārt, ja ir daudz sekotāju, izplatīt ziņu un iesaistīties arī var attiecīgi liels skaits sekotāju;

-  dažkārt klienti nezina ko grib - ja ir runa par jaunu produktu, potenciālie klienti vai sekotāji var radīt negatīvas atsauksmes brīdī, kad vēl īsti nav iepazinušies ar produktu vai produkts ir vēl tikai tapšanas stadijā. Līdz ar to arī tas var radīt nevajadzīgu negatīvu ietekmi uz zīmolu. Tas nozīmē, ka jāuzmanās ar iespēju klientiem izteikt pieņēmumus par vēl neeksistējošu produktu;

- liels skaits priekšlikumu - aicinājums iesaistīties diskusijā var radīt lielu atsaucību. Bieži vien tas nozīmē, ka tiek izslēgti kvalitatīvi priekšlikumi, tā vietā tieik radīti kvantitatīvi daudz ierosinājumu, kam gala rezultātā vērtība var būt neliela. Tādējādi var neizdoties sasniegt mērķi - saņemt kvalitatīvu vērtējumu.

Harvard Business Review raksts lasāms šeit.

Vai cilvēks ir spējīgs stāties pretī sistēmai?

Pagājušajā nedēļā iegriezos TED Viewings pasākumā iekš Kafka Kafija . Daudz interesantu ļaužu un 3 TED video. No visiem tiem es gribētu izcelt šo video, kas redzams zemāk. Šeit ļoti veiksmīgi ir atspoguļots, kā atšķiras to cilvēku attieksme pret lietām, kas strādā valsts iestādēs, un to, kas strādā privātās iestādēs. Lielā daļā gadījumu valsts iestāžu darbinieki izpilda rīkojumus, bet paši nav ieinteresēti tajā, ko viņi dara. Bet vai tiešām viņi nav ieinteresēt? Vai vienkārši tāda ir sistēma? "People do care but we live in the world that discourages engagment," uzskata Dave Meslin. Taču labā ziņa ir tā, ka to var mainīt, sākot katram pašam ar sevi. Vēlāk diskusiju daļā iepriekšminētajā pasākumā izvērtās saruna par to, vai tik smagnējā sistēmā kā valsts struktūra tiešām ir iespējams ko mainīt. Mana un daudzu citu pieredze liecina, ka cerību nav daudz, bet, ja nu tomēr kaut nedaudz izdodas...

"Forša kampaņa" - par zīmola veiksmīgumu tas ir nepateikt neko

Dienas Biznesa avīzes 29. augusta numurā ir raksts par "zīmoliem ar senām tradīcijām", kas "pielāgojas jaunajiem laikiem". Interesanti jau palasīt, ko katrs par sevi domā, bet drusku gribētos arī par biznesu parunāt. Jauni komunikācijas kanāli, radošums, esošo un gadiem krāto vērtību saglabāšana - forši, bet kā ar biznesa rezultātiem? Man gribētos, lai Dienas Bizness pie katra apskatītā zīmola pieliek klāt biznesa ciparus, gribas analītisku pieeju, kreativitātes un reklāmas aktivitāšu sasaistīšanu ar taustāmu rezultātu, lai reāli varētu izvērtēt katra zīmola darbības veiksmīgumu. 

Rakstā var izšķirt vairākus stāstus. Viens ir par kreativitāti. Es uzskatu, ka tieši peļņa nevis balva reklāmas festivālā nosaka kampaņas veiksmīgumu. Reklāmas festivāla balva ir reklāmas aģentūras uzvara, bet klientam rēķini ir jāmaksā šodien, līdz ar to nauda ir jānopelna šodien. Šajā sakarā atradu vienu interesantu materiālu no Mark Adams, kurš runā par kreativitātes jeb radošuma saistību ar reālu biznesa peļņu. Te neliels izvilkums: "Appalling "ego" advertisements large companies do at merger or privatisation time. For the senior management of a company, a merger or privatisation, is a career highpoint – they often celebrate with advertisements in Business Week or the FT. (It’s the corporate equivalent of being photographed with Kylie Minogue). But the ego moment rarely translates into a piece of communication which motivates a market – it’s usually an ineffective piece of communication which reaches those who wanted to see it in the first place." Tas nozīmē, ka ieguldi naudu, aizpildi laiku ar savu zīmolu, bet kādus biznesa rezultātus saņem? 

Te gribētos minēt saldējuma "Pols" stāstu. Tā viennozīmīgi ir viena no foršākajām un oriģinālākajām reklāmas kampaņām šajā gadā, BET es esmu nopirkusi saldējumu un vīlusies. Vai nu veikalu slikto saldējamo kameru dēļ vai vēl kādu citu iemeslu dēļ man šis saldējums liekas pārkausēts vairākas reizes, un tas ne tuvu negaršo pēc tāda saldējuma, ko es ēdu bērnībā. Man patīk, ko dara "Pols", bet šo saldējumu es neēdu. Līdz ar to es nepiedalos biznesa plāna izpildē. Man tikai patīk kampaņa. Domāju, ka ir vēl kāds tas pats :) 

Ar šo visu es gribu teikt, ka ar kreativitāti nekas nebeidzas. Radošas idejas, interesants izpildījums, jauna pieeja - tas viss ir super! BET tikai tad, ja tas nes arī peļņu. "The brief to creative people should run from "increase sales by 20% this quarter" to "let us charge 20% more for the same product by creating a position in the market which allows us to". Using financial metrics," uz klienta atbildību kreativitātes procesā norāda Mark Adams.  

Tik daudz par radošumu, bet tagad cits stāsts - komunikācijas kanālu izvēle un komunikācija kā tāda. Mani ļoti interesē Ogres Trikotāžas stāsts.  Domāju, ka šo zīmolu glābj eksporta tirgus, kas, protams, ir labi, bet kā ir ar pašmāju tirgu? "Cenšamies precīzi identificēt konkrēto auditoriju un uzrunāt to tai visatbilstošākajā veidā. (..) Šobrīd top jauns interneta veikala veidols, kā arī tiek veidoti kompānijas profili sociālajos tīklos." Tas ir pateikt neko. Mēs nevaram spriest ne par veiksmi, ne pielāgošanos. Uzņēmumam iekš Facebook šobrīd ir 55 sekotāji un pēdējais ieraksts tapis 18. jūlijā.... Kaut ko izdarīt - tas ir forši, bet kāda tam visam jēga? Ko no tā mācīties? Vai to tiešām var nosaukt par spēju pielāgoties jaunajiem laikiem? To man kārojas lasīt biznesa presē.

Daži dati par mobilo telefonu tirgu

Pēdējā laikā ļoti rūpīgi izvēlos vietējos seminārus, kurus apmeklēt. Viens no iemesliem ir ierobežots laika resurss, bet otrs, daudz būtiskāks - semināra organizētājiem ir grūti atrast arvien jaunus labus vietējā līmeņa runātājus. Tam par iemeslu noteikti ir salīdzinoši mazais nozares tirgus. Lai kļūtu par labu un interesantu runātāju, ir daudz jātrenējas. Ja pāris reizes noklausies tos, kas trennējas un kuriem regulāri tiek dota tāda iespēja, pēc pāris reizēm jau kļūst skaidrs šī cilvēka domu gājiens. Skaidrs, ka arī šis cilvēks kā lektors visu laiku negatavos aizvien jaunas prezentācijas no nulles.

Pagājušajā nedēļā riskēju un aizdevos uz reklāmas aģentūras "Creative Media Services" organizētu semināru. Citu starpā piesaistīja ne tik bieži iztirzāta tēma - Mobilais mārketings. Arī lektore likās interesanta - Google pārstāve Latvijā Laura Krasovska. Vērtējums - vāji. Secinājums - vēl rūpīgāk izvēlēties pasākumus, uz kuriem tiešām ir vērts doties :)

Neskatoties uz manu švako vērtējumu, bija dažas lietas, ko piezīmēju, ar ko varētu padalīties. Dati lielā mērā diemžēl atspoguļoja globālās tendences, bet domāju, ka šo to varētu attiecināt arī uz Latviju. Te nu būs manis piefiksētās tēzes:

- 72% mobilā telefona lietotāju to izmanto kustībā;

- 1/3 daļa no tiem, kas meklē kādas vietas pēc ģeogrāfiskās atrašanās vietas, ir vietējie nevis ārzemnieki;

- visaktīvāk mobilās ierīces tiek izmantotas darba dienas pusdienas pārtraukuma laikā un vakarā. Protams, ja par standarta darba dienu pieņem darba laiku no 8.00 - 17.00;

- viedtālruņu lietotāju īpatsvars šobrīd: Lietuvā 28%, Latvijā 21% un Igaunijā 15% no visiem mobilā tālruņa lietotājiem;

- 35% viedtālruņu īpašnieku veic ar zvanīšanu un SMS sūtīšanu nesaistītas funkcijas, pirms izkāpt no gultas no rītiem;

- GoMoMeter - iespēja apskatīt, kā mājas lapu redz viedtālruņa lietotāji. Attiecīgi iespēja novērst nepilnības.

Noslēgumā viens salīdzinoši jauns Google video par mobilo tirgu:

Vienkārši iedvesmojošs biznesa stāsts

Šis ir video stāsts, kas mani šorīt iedvesmoja un no kā katrs biznesa procesa dalībnieks var ko iemācīties. Stāsta centrā ir vīriņš, kas savas dzīves laikā kaut kādā nozarē ir akumulējis pietiekami daudz zināšanu, lai radītu produktu. Bez tirgus izpētes viņš šo produktu ir saražojis un tagad grib laist tautās. Viņam ir ticība, ka produkts sabiedrībai ir vajadzīgs. Viņš ir pamēģinājis pats produktu pārdot, bet nesekmīgi:

Mācība, ko es gribu paņemt un visiem citiem arī iesaku paņemt no šī stāsta - katrs mēs varam būt lieliski lielākoties tikai vienā nozarē. Un, jo ātrāk mēs to apzināmies, jo mazāk naudas zaudējam biznesā. Vēl labāk ir iespējami ātrāk atrast to lauciņu, kas pašam vislabāk padodas - tā ir iespēja sākt sevi realizēt un mācīties. Daudz mācīties. Lielākajā daļā gadījumu ražotājs nevar būt labs tirgotājs. Tieši tāpēc ir cilvēki, kas pārdod un tieši tāpēc ir cilvēki, kas reklamē to, ko pārdod. Jo ātrāk tiks atrasts labākais cilvēks katrā posmā, jo ātrāk neizpaliks lielisks rezultāts! Lai iedvesmojoša un panākumiem bagāta darba nedēļa! :)

Pētījums par airBaltic un Lufthansa krīzes komunikācijas veiksmīgumu Islandes vulkāna izvirduma laikā

No 14. līdz 16. martam Heinrich Heine Disseldorfas Universitātē notiks konference, kuras laikā tiks prezentēti dažādi pētījumi par komunikāciju online. Tajā tiks pārstāvēta arī Latvija, jo Jyvaskyla Universitātes doktorante Baiba Ābelniece kopā ar studenti no Leipcigas Universitātes Anne Linke prezentēs pētījumu, kurā salīdzināts divu aviokompāniju - aiBaltic un Lufthansa - krīzes komunikācijas veiksmīgums Islandes vulkāna izvirduma laikā. Pētīta ir abu aviokompāniju darbība sociālajos medijos, kas mūsdienās nereti kļūst par vienu no operatīvākajiem ziņu iegūšanas veidiem.

Pagājušā gada vulkāna izvirdums, kas izraisīja pamatīgu haosu gaisa satiksmē, bija īstens pārbaudījums aviokompāniju darbiniekiem, kas atbildīgi par komunikāciju. Pētījumā atklāts, ka aviokompānija Lufthansa veiksmīgi likusi lietā gadiem ilgo pieredzi komunikācijā sociālajos medijos, tādējādi veidojot sekmīgu dialogu. Savukārt, airBaltic centieni to darīt bieži vien apstājušies pie nespējas adekvāti reaģēt uz klientu jautājumiem. Taču labā ziņa ir tā, ka progress ir redzams krīzes laikā - veiksmīgi ir reaģēts uz kļūdām un turpmākajā komunikācijā tās vairs nav pieļautas. Tāpēc no pasīvas reaģējošas pozīcijas krīzes laikā airBaltic izaudzis līdz aktīvai komunikācijai. Pērtījumā atrodama arī atsauce uz airBaltic, kur uzsvērts, ka sociālie mediji krīzes komunikācijā ir lietoti pirmo reizi.

Pētījuma prezentācija atrodama šeit. Īpaši tā ir noderīga uzņēmumu darbiniekiem, kas interesējas un domā par to, kā būs jāreaģē krīzes gadījumā.

Reklāmas ekselenču tapšanas jaunā formula by Craig Patton

Vakar sanāca paviesoties Lielbritānijas Padomes organizētajā mītiņā, kur piedalījās "International Young Interactive Enterpreneur Award 2010" titula ieguvējs Ernests Štāls un viesrunātājs no aģentūras R/GA Craig Patton. Un viesrunātājs tiešām nelika vilties un šaubīties par no darba dienas atrauto divu stundu izmanotšanas lietderīgumu.

Tas, ko savas uzstāšanās laikā mēģināja izdarīt Craig un kas viņam arī lieliski izdevās, ir ieviest skaidrību par aktuālajiem procesiem digitālās reklāmas nozarē. Neskatoties uz to, ka viņš vairāk pievērsās analīzei no aģentūras perspektīvas, arī man kā klientu puses pārstāvei viss stāstītais likās ļoti saistoši un aktuāli. Protams, ja runā par tik modernu lietu kā digitālās reklāmas risinājumi, nevar nerunāt par pārmaiņām. Galvenokārt jau tehnoloģiju attīstību, kas tieši ietekmē gan nozari, gan lietotāja paradumus. Pārmaiņas vienkārši notiek. Un uzvar tas, kas iet tām līdzi. Craig piedāvāja 2 formulas.

Pirmā parāda sistēmu pirms 2010. gada:

Smart people

+

idea

+

mass media

=

sales

Tagad tā vairs nedarbojas pilnvērtīgi un ir papildinājusies ar dažiem svarīgiem elementiem:

World we live in

(international collaboration is important)

+

data

(not only raw data but also listening and learning)

+

smart people

(planning is very difficult now)

+

idea

+

means

(there are so many options out there!)

+

interactive stuff

=

something

(outcome) that customers would like to measure

Ja izmaiņas pagājušajā gadismtā varēja skatīt desmitgadu perspektīvā, tad tagad katru gadu kaut kas mainās. Un nešaubīgi 2011. gads šajā formulā ieviesīs izmaiņas. Es pašlaik nesteigšos prognozēt kādas. Tikai viens citāts pārdomām no Craig Patton par to, kur esam: "You can write anything in the box and they always is going to have something to offer you and even deliver it to your door."

Zīmols ir. A ko tālāk?

Vakar man bija ļoti interesanta diskusija par mārketingu ar vienas nelielas atpūtas vietas saimniekiem - pludmales sporta un atpūtas centru "Koklītes" Saulkrastos. Man tiešām šķiet, ka šis noteikti ir viens no šīgada vasaras atpūtas vietu mārketinga veiksmes stāstiem. Pozitīva publicitāte un augsta atpazīstamība, kā rezultātā tiek sasniegti labi biznesa rezultāti. Svarīgi ir arī tas, ka pirmās sezonas darbības laikā ir tapis zīmols, kas jau garantē attīstības platformu nākamajai sezonai. Bet kā rīkoties tālāk?

Mēģinot palīdzēt rast atbildes uz šo jautājumu, atradu interesantu rakstu, no kura izvilku dažus atslēgas teikumus. Manuprāt īsi un kodolīgi tiek pateikts, kas jāņem vērā jebkura zīmola īpašniekiem, domājot par attīstību. Varbūt šis noder arī kādam, kas ir tikai zīmola radīšanas sākumstadijā:

1) branding is about what people believe about your company, product and/or services. In order to have a brand, you need to be known. The best way for small companies to get known is to have an offering that a market loves (and ideally loves to talk about);

2) again, your brand is what people believe about your company. As such, it’s something that a company can try to steer in a direction but buyers will ultimately control. What a market decides your brand is about is the direct reflection of their experiences with your product and company. By focusing on those you are focusing on your brand;

3) there’s no shortcut to building a great brand. You still have to do the work of providing customers with service that keeps them happy over time.

Digitālā attīstība ved absurda virzienā. 2. daļa (papildināts)

Turpinot iepriekšējā ierakstā pausto domu par to, ka mēs pērkam visādas viedierīces, reāli neizjūtot to vajadzību, atradu plauktā pirms mēneša lasītu rakstiņu no AdvertisingAge ar pasvītrojumiem, kas noder šajā kontekstā. 

Raksta "The New Necessities: Food, Clothing, ... and a Giant TV" kopējā nostāja, kas pamatota ar skaitļiem - pat krīzes laikā cilvēki tiecas iegūt "krutus" jaunumus savā īpašumā, atvēlot tam naudu pat tad, kad tās ir maz. "If there's one thing the consumer-electronics industry has learned, it is to not underestimate consumer desire to adopt the next new thing - even in a tough economy - so manufacturers are once again betting they can fire up the dream factory and build devices consumers don't yet know they want, but will soon consider must-haves." 

/By Michael Learmonth/

PAPILDINĀJUMS. Pēc filmas Art&Copy noskatīšanās.

No vienas puses tātad ir manis jau apcerētais nabaga klientiņš, kas pērk produktu nevis reālas nepieciešamības vadīts, bet tāpēc, ka produkts popularizē noteiktu dzīvesveidu. Taču vakar skatītā filma lika padomāt par otru pusi - to, milzīgo industriju, kas ir panākusi šo efektu ar savām darbībām. Un tas ir tiešām iespaidīgi, ko reklāma un mārketings var paveikt: "Good advertising makes food tastier and cars - faster."  

Digitālā attīstība ved absurda virzienā

Palasot diskusijas par IPad, ir skaidrs, ka tāds vai šitāds, ar tādu vai šitādu fīču, bet IPad līdzinieks ir datoru nākotne. Un tad nu lūk uzdūros rakstam, kas atspoguļoja Bila Geitsa viedoklim par šo ierīci portālā Wired.co.uk. Protams, viņš saka - IPad nav nekas tāds, par ko varētu teikt: žēl, ka Microsoft nav par to iedomājies. Es arī teiktu to pašu viņa vietā :) Bet ne tā ir raksta sāls. Es uzskatu, ka raksta sāls ir paša autora teiktajā par IPad kritiku: "Just quit whining, because as soon as the iPad goes on sale, I predict that Apple will sell a gazillion. And it won't be to people who have even heard of multi-tasking. It'll be to people who want something that just works, that gets out of their way and lets them read and write, not update printer drivers and anti-virus software. It'll be to people like my mum and dad, who never liked "real" computers in the first place."

Es gribētu piemetināt, ka liela daļa no tā gazilliona pārdoto datoru nonāks Apple mīļotāju rokās. Un ne jau tāpēc, ka tā būs patiešām vajadzīga un noderīga ierīce. Viņi to iegādās tikai tāpēc, ka tas ir Apple, kas sola jaunas fīčas un neapgrūtina ar vecajām, viņi pirks IPad pat tad, ja nesapratīs lielāko daļu no fīču saīsinājumiem tehniskajā aprakstā. Turklāt vēl vairāk - saprašana nav vajadzīga, jo te viss ir vienkārši. Un nāks nākamais, kas būs vēl vienkāršāks.

Manuprāt, līdz tam esam nonākuši digitālajā laikmetā - mēs pērkam nevis vajadzīgu lietu, bet pērkam dzīvesveidu, kāda sludinātos uzskatus vai nesaprotam vispār, kāpēc kaut ko pērkam. Es apzinos, ka esmu viens no šī laikmeta upuriem. Bet, ja apstājas un padomā, kļūst baisi.