Politiskās partijas komunikācija digitālajos medijos - Norvēģijas Zaļās partijas piemērs

Oslo viena pasākuma ietvaros man bija iespēja noklausīties stāstu par to, kā Norvēģijas Zaļā partija pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām 2015. gadā ar sociālo tīklu starpniecību gan veiksmīgi atlasīja kandidātus, kas startēja vēlēšanās no šīs partijas saraksta, gan savāca nepieciešamās finanses. Stāstu stāstīja partijas digitālās komunikācijas vadītāja Laurie MacGregor. Zaļā partija Norvēģijā var lepoties gan ar lielāko vēlētāju atbalsta pieaugumu (+3,4%), kas tomēr vēl iespēju tikt pie varas, gan ar vienu no pārdomātākajām pirmsvēlēšanu digitālās komunikācijas stratēģijām.

Partijas vēlēšanu kampaņa bija sadalīta vairākās daļās. Sākotnēji uzsvars tika likts uz jaunu biedru piesaistīšanu. Mājas lapā bija interaktīva karte, kurā katrs jaunapgūtais reģions iekrāsojās. Bija arī iespēja ziedot. Pēc katra ziedojuma saņemšanas ziedotāja e-pastā iekrita ziņa ar aicinājumu kļūt par biedru. Šeit jāpiebilst, ka Zaļā partija Norvēģijā pārtiek tikai no vēlētāju ziedojumiem. Lielo ziedotāju viņiem nav, un tos viņi arī nevēlas, lai saglabātu savu neatkarību. Faktiski pirmais priekšvēlēšanu kārtas uzdevums bija šāds:

You have to find 7 people in every municipallity to vote for by people that don't know each other and thus people they should wote for. And I had to make people decide on donation in 2 minutes. Otherwise he leaves and doesn't come back.

/Laurie MacGregor/

Pēc tam, jau tuvojoties vēlēšanām, katrs reģions tika pie savas mājas lapas, jo stratēģija "komunicēt ar potenciālajiem partijas biedriem" mainījās uz "komunicēt ar potenciālajiem vēlētājiem". Kopumā tika izveidotas 360 mājas lapas ar saturu, kas piemērots un piesaistīts katram reģionam. Arī šobrīd mājas lapā ir redzama vēršanās pie potenciālā vēlētāja - kāds no konkrētā reģiona tika izvēlēts kā seja. 

Laurie arī atzina, ka Facebook ir pilnībā mainījis reklāmas tirgus spēles noteikumus. Viņa uzsvēra, ka partija izmantoja iespēju sasniegt ļoti specifiskas un nelielas auditorijas konkrētajā reģionā, piemēram, riteņbraucējus vai lauksaimniekus. Vēl interesanta lieta, kas attiecas uz ziedojumu vākšanu. Viņiem izdevies daudz vairāk ziedojumu savākt tad, kad tika publiski pateikts mērķis, piemēram, trūkst T-kreklu vai reklāmas brošūru. 

LinkedIn - liels tīkls ar savu ceļu

Brīdī, kad Httpool Latvijas offiss paziņoja, ka turpmāk nodrošinās reklāmas izvietošanu sociālajā tīklā LinkedIn, man radās jautājums par šī tīkla vietu sociālo tīklu kartē. It kā tas ir lielākais šāda veida sociālais tīkls pasaulē, taču mani nepamet sajūta, ka var nākt kāds vēl labāks un LinkedIn neizturēs konkurenci. Manuprāt, lielākais mīnuss ir pārāk daudz risinājumu, pie kā ir pierasts citos tīklos, bet ir sajūta, ka LinkedIn tos neievieš, jo vēlas iet savu ceļu. Piemēram, nav iespējas izveidot pasākumu grupas ietvaros. Gribēju asociācijai uztaisīt grupu LinkedIn nevis Facebook, bet ātri vien pārlecām uz populārāko. Tāpat nevar "pa kluso" nomainīt informāciju savā profilā. Pat, ja šādu iespēju atzīmē, mainot informāciju, draugi par šīm izmaiņām saņem ziņu savos e-pastos. Man kā lietotājam tā ir pilnīga uzticības sagraušana. Es personīgi šo tīklu izmantotu biežāk, ja tas būtu vairāk "user friendly".

Attieksme no tīkla administrācijas izpaudās arī tajā, kā es saņēmu atbildes uz jautājumiem. Paldies šeit jāsaka Httpool Latvijas offisa vadītājam Arnim Ozolam, kurš pats bija pielicis roku, lai atbildes uz jautājumiem izskatītos pieklājīgāk. Viņš saņēma kaudzi ar prezentācijām un saitēm...

Šobrīd LinkedIn ir diezgan liels sociālais tīkls, kas orientēts uz katra lietotāja saites saglabāšanu ar esošajiem un bijušajiem kolēģiem, kā arī jebkuru citu cilvēku, kas nonācis lietotāja paziņu lokā. LinkedIn grib būt arī palīgs tiem, kas meklē jaunus izaicinājumus karjerā, un tiem, kas meklē informāciju interesējošā nozarē. Šobrīd tīklā ir 380 miljoni profesionāļu, 10 miljoni viedokļa līderu, 6 miljoni C līmeņa lēmumu pieņēmēju (CEO, COO, CFO, CMO, utt) un 3 miljonu MBA absolventu. Latvijā ir 220 000 lietotāju, Lietuvā ir 228 000 lietotāju, Igaunijā 141 000 aktīvo lietotāju, kas apmeklējuši savu profilu pēdējā mēneša laikā. Par turpmākiem plāniem specifiski šajā reģionā LinkedIn klusē. Par saviem plāniem kopumā ir iespēja noskatīties video.

Par reklāmas iespējām šajā tīklā:

- Onsite Display un Network Display - divi veidi, kā sasniegt jaunu auditoriju;

- Sponsored Updates - var sasniegt auditoriju ziņu slejā;

- Sponsored InMail - dod iespēju uzrunāt īpaši atlasītu auditoriju ar personalizētu ziņojumu tieši viņa LinkedIn paskastē;

- uzņēmumiem, kam ir LinkedIn profila lapas, ir iespēja iegūt novērtējumu uzņēmuma satura mārketinga rezultātam (Content Marketing Score). Tas nodrošina salīdzinājumu pret nozares vidējiem rādītājiem un sniedz ieteikumus tā uzlabošanā. 

Kā būt mīlētam zīmolam Latvijā

Neskatoties uz to, ka pasākums jau pāris dienas nav vairs aktuāls, tomēr gribējās blogā atzīmēt savus vērojumus par zīmoliem, kas šogad tika atzīti par mīlētākajiem. Jau 11 gadus aģentūra DDB Latvija kopā ar saviem sadarbības partneriem iegulda vērienīgu darbu, lai noskaidrotu mīlētākos zīmolus. Detaļās par pētījuma metodoloģiju neieslīgšu - šāda veida informācija ir apkopota mājas lapā.

Zīmols ir summa pieredzēm, ko cilvēks iegūst saskarsmē ar tām. Šābrīža tendence - zīmoli tērē mazāk; cilvēkiem ir mazāk brīvā laika, jo ir vairāk bērnu. Kopumā ir vēl vairāk interneta, kas ir pieejams visur, un līdz ar to arī mazāk pacietības.

Tā šābrīža situāciju no zīmolvežu un zīmolu pētnieku perspektīvas vērtē aģentūras DDB Latvija vadītājs Andris Rubīns. Savukārt, viņa kolēģis, aģentūras stratēģiskais direktors Kristaps Siliņš mīlētākajiem zīmoliem veltītajā pasākumā atzīmēja 7 lietas, kas raksturīgas veiksmīgam zīmolam Latvijā:

1. nebaidās no apspriešanas - augušie zīmoli ir bijuši gandrīz 3 reizes vairāk apspriesti;
2. nemēģina izpatikt visiem - veselīga proporcija ir 2 zīmola mīlētāji uz 1 kritiķi;
3. liek justies īpašam - 38% cilvēku uzskata, ka zīmolu izvēle definē to, kādi viņi ir patiesībā. Un šī proporcija pēdējos gados ir palielinājusies;
4. nebaidās būt pats - unikalitāte ir svarīgākais faktors, kas definē mīlētus zīmolus; 
5. nesola, ko nevar izdarīt - kvalitāte ir otrais svarīgākais faktors uzreiz pēc iepriekšējā punktā minētā;
6. nerunā par naudu - šogad augušie zīmoli ir vērtēti par 4% mazāk izdevīgi, salīdzinot ar citiem. Interesanti, ka apgalvojumam "Iepērkoties es vienmēr izvēlos lētāko produktu no konkrētās produktu grupas" 2010. gadā piekrita 73% cilvēku, taču šogad vairs tikai 56%;
7. necenšas būt ideāls - kvalitatīvs + unikāls + izdevīgs = nereāla kombinācija zīmolu izpratnē. Veiksmīga kombinācija ir tad, ja izpildās 2 no 3 nosacījumiem.

Un te nu ir rezultāts:

• unikālākais zīmols - Latvijas Melnais balzams. Prieks, ka izdevies turpināt vēlamo taciņu un esam saglabājuši patiešām pamatīgu un iecienītu valsts simbolu.
• kvalitatīvākais zīmols - Nike.
• izdevīgākais zīmols - Superneto. Faktiski vienīgais no izdzīvojušajiem lēto, lētāko un vislētāko piedāvājumu kategorijā. Iekļūšana/noturēšanās mīlētāko zīmolu topā norāda arī pozitīvo vērtējumu sabiedrībā, ko izdevies apvienot ar labo cenu un izdevīgumu. 
• straujāk augošais zīmols - Statoil. Žēla, ka jāatvadās no šī zīmola. Domāju, nākamajos gados tā mantinieks dos iespējas citiem. 
• zīmols ar potenciālu - Latvijas TV 1. kanāls. Par šo man personīgi ir lielākais prieks. Ne tikai par balvu un mīlēšanu, bet drīzāk par to, kas ir Latvijas TV šobrīd. Paaudžu maiņa īstajā brīdī un it kā norietošais medijs atgūst spozmi.
• drosmīgākais zīmols - Amoralle.
• ietekmīgākais zīmols sociālajos medijos - Liepājas pilsēta. Prieks, ka arī mazs zīmols var cīkstēties ar lielajiem. ne tikai cīkstēties, bet arī vinnēt.
• ietekmīgākais medijs sociālajos medijos - Delfi. Domāju, ka šeit palīdzēja īpašnieku maiņu peripētijas ap konkurējošajiem zīmoliem, kā rezultātā tie zaudēja, bet Delfi ieguva.

Tops 2015 ir šāds:

10. vieta - Depo

9. vieta - Maxima. Šis tomēr vēl pēc dažiem gadiem būs interesants mārketinga stāsts - kā pēc ļoti iespaidīgas krīzes saglabāt pozitīvu iespaidu sabiedrības acīs. 

8. vieta - Skype

7. vieta - Lattelecom. Pats fakts par ieņemto vietu nepārsteidz. Drīzāk šeit jāpiemin kāpums par 12 vietām kopš pagājušā gada. Uzskatu, ka liela loma bijusi veiksmīgajai zīmola reklāmas kampaņai. 

6. vieta - Facebook

5. vieta - RIMI

4. vieta - Youtube

3. vieta - Swedbank

2. vieta - Inbox. Ir patīkami, ka vietējais zīmols ir pratis nu jau iekāpt top 3. 

1. vieta - Google

Lielākajā Latvijas mārketinga konferencē viss par un ap satura radīšanu

Beidzot sanācis laiks piesēst un uzrakstīt dažas rindas par šī rudens lielāko digitālā mārketinga konferenci LMT Digital. Man personīgi lielu atklājumu un pārsteigumu nebija. Visā pasaulē mārketingā un radniecīgajās nozarēs viens no izaicinājumiem šobrīd ir saturs. "Content is the king"! Joprojām un nemainīgi. Taču aizvien lielākas diskusijas ir par to, kam, kāpēc un kad zīmola radītais saturs varētu interesēt. 

Daudz tika runāts par stratēģiju. Par to, ka šobrīd stratēģijai ir jābūt vai nu vienotai visam uzņēmumam, kur komunikācija, reklāma un mārketings ir atkarīgs no kopējā aktivitāšu plāna. Vai arī tādai, ko piesauca vietējais sociālo mediju eksperts Artūrs Mednis:

The essence of strategy is choosing what not to do.

 / Michael Porter/

Aizvien vairāk vietas stratēģijā ir jāatvēl digitālajiem risinājumiem. Lēmumiem par to, ko darīt un ko nedarīt ar tiem, nu jau ir jābūt arī uzņēmumiem, kas darbojas tradicionālās nozarēs un izmanto tradicionālās komunikācijas veidus. Viens no runātājiem - digitālā mārketinga speciālists Gary McRae - atgādināja, ka tradicionālais biznesa modelis nav orientēts uz digitālajiem risinājumiem, tāpēc tas būtu jāpārskata. Un jārēķinās, ka viss labais tiks nokopēts.

Vēl viens digitālā mārketinga eksperts un konsultants Ion Rhodes aktualizēja jautājumu par to, vai tiešām joprojām šobrīd svarīgākais ir iespējami lielāks apmeklētāju un interesentu skaits. Viņa viedoklis sakrīt ar manām domām - galvenais ir biznesa rezultāts. Un ne vienmēr sekotāju apjoms atnes arī kvalitāti un galu galā arī reālus darījumus.

Zara Sheerin, atbildīgā par online mārketingu Īrijas Universitātē, apkopojusi ieteikumus no savas pieredzes, kā veidot veiksmīgu satura  mārketingu:

- decide on which platform is better for you;

- be relevant, because relevance & content is the key to conversion;

- ensure that there is a context;

- target effectively;

- ensure visibility.

Visvairāk man žēl par to, ka Steli Efti uzstāšanās dažādu apstākļu dēļ nenotika kā plānots. Ļoti iesaku pameklēt šī puiša video iekš Youtube. Viņam ir daudz iedvesmojošu runu. Un interesants podkāsts, kas noklausāms šeit.

Vista vai žurka - krīzes komunikācija

Latvijas ziņu portālos arī pavīdēja ziņa, kas iepriekšējā nedēļā satracināja Amerikas sabiedrību un lika pasvīst dažu uzņēmumu komunikācijas nozares profesionāļiem. Kāds puisis Facebook publicēja bildi ar vistas gaļas ēdienu, kas pirkts KFC ātrās ēdināšanas restorānu ķēdē. Un vista izskatās pēc žurkas.

Šī ziņa kļuva par vīrusa ziņu jeb viral, kas izplatījās mežonīgā ātrumā. Redzot, ka popularitāte pieņemas spēkā, puisis publicēja vēl vienu bildi savā Instagram profilā - no cita rakursa tā tomēr neizskatās kā žurka.

Īsāk sakot, tika dots pamats maksimāli daudzām diskusijām. KFC paziņoja, ka nav pamata apšaubīt vistas esamību konkrētajā produktā. Ziņas un bilžu izplatītājs atteicās sazināties ar KFC pārstāvjiem, kas no komunikācijas viedokļa ir lielākais izaicinājums. Neko nav iespējams ne pierādīt, ne pārbaudīt. KFC vienkārši maksimāli centās izmantot pieejamos resursus, lai pierādītu savu taisnību.

"We have extended the opportunity to have an independent lab evaluate the product at our own expense, but the customer refuses to provide the product in question," KFC's statement said.

Kaut kādu iemeslu dēļ gan ēdiens nokļuva pie KFC pārstāvjiem, kas neatkarīgā laboratorijā veica pārbaudes un nule ir paziņojuši par sava sākotnējā apgalvojuma patiesumu - aizdomīgais veidojums ir neveiksmīga dizaina vista. Atliek vien kārtējo reizi nonākt pie secinājuma, ka daudzos gadījumos zīmolam nav iespēju ietekmēt, ko par to runā. Un nav iespējams ātri sarunas noklusināt - šajā gadījumā no ziņojuma izplatīšanas brīža 11. jūnijā ziņa no laboratorijas tika saņemta tikai 22. jūnijā. Tātad 11 dienas uz uzņēmumu krita aizdomu ēna. Ar to jārēķinās digitālajā laikmetā.

Nobeigumā - pie reizes nepaveicās arī Rīgas Miesniekam.

Zīmoli jau rosās, kamēr vairākums vēl nav paspējis ieraut

Valsts Prezidents ir ievēlēts. Tagad miers uz 4 gadiem. Vai varbūt nē - tas lielā mērā ir atkarīgs no paša prezidenta, spriežot pēc iepriekšējo gadu pieredzes. Tieši prezidents pats ar saviem izteikumiem, rīcību un attieksmi būs iemesls viņa pamanāmībai vai tieši otrādi. Sākums ir daudzsološs - pirmie pateiktie vārdi pēc ievēlēšanas jau lieliem burtiem ierakstīti vēsturē. To fiksējuši arī dažādi zīmoli. Te man artava vēsturei - apkopojums par to, kā slavens kļuva jaunā Valsts Prezidenta pirmais teikums: "Laikam no sākuma jāierauj."  "Cepuri nost" zīmolu priekšā, kas radījuši gaumīgu humoru, kamēr , kā vēstīja kāds komentētājs, lielākā daļa pat vēl nebija paspējusi ieraut :)

Neskatoties uz to, ka prezidents ierāva ūdeni, alkohola ražotāji citātu pasteidzās izmantot diezgan lustīgā manierē:

Rosīgs bija ne tikai stiprais alkohols, bet arī maza alus darītava:

Pateicoties vērīgajiem sociālo tīklu lietotājiem, pievienoju vēl vienu:

Protams, arī drukātā formā šis citāts noteikti būs pieprasīts, tāpēc ir radīts T-krekls. Pagaidām gan nevar lepoties ar lieliem pārdošanas rezultātiem, taču zīmīgākais ir tas, ka pašmāju kreklu ražotāju iestādes klusē:

Papildināts! Neklusē viss Latvijas T-kreklu ražotāji. Te būs arī vietējais piedāvājums:

Un kāpēc lai iedvesmojošais jaunā prezidenta teksts nerotātu pilsoņu tālruņa aparātus nākamos četrus gadus. Kin Leaves ir parūpējies par šādu iespēju:

Reklāmas aktualitātes Twitter sociālajā tīklā. Jauns partneris Latvijā reklāmu izvietošanai

Twitter sociālajā tīkla reklāmas sadaļai jau dažus mēnešus ir partneris Latvijā - uzņēmums HTTPOOL BALTIC. Uzņēmums ir daļa no Twitter komandas. Pats uzņēmums sola, ka komandā ir īpaši apmācīti darbinieki, kuri spēj piedāvāt piemērotākos risinājumus katram klientam atkarībā no kampaņas mērķiem - pārdošanas veicināšana, auditorijas iesaiste, sasniedzamība, auditorijas sekotāju palielināšana, aplikāciju instalācijas, vizīte uz mājas lapām, utt. Saruna ar uzņēmuma menedžeri Latvijā/partneri Arni Ozolu.

Kā Jūs vērtējat Latvijas uzņēmumu interesi par Twitter reklāmu?

Latvija ir viena no vadošajām valstīm pasaulē attiecībā uz Twitter lietotāju skaitu pret  kopējo interneta lietotāju skaitu valstī. Latvijā zīmolu, kas izvērš savas aktivitātes Twitter vidē pārstāvnieciīa ir ļoti liela. Daži zīmoli jau tagad diezgan plaši un radoši izmanto Twitter piedāvātās auditorijas uzrunāšanas iespējas. Galvenokārt mūs priecē klientu atsauksmes par rezultātiem, kas ir pārsniegušas ekspektācijas. Ar Twitter reklāmas palīdzību mēs piedāvājam vēl vairāk iespēju sasniegt daudz lielāku auditoriju, precīzāk izvēlēties mērķauditoriju un atbilstošo uzrunāšanas veidu. 

Kādas ir kopējās tendences reklāmai Twitter?

Reklāmai Twitter jābūt iesaistošai un atbilstošai konkrētā brīža aktualitātēm. Reklāma var būt ikdienas komunikācijas līmenī, tā var būt kampaņveidīga vai "live". Kampaņu plānošana var būt dažāda - kampaņas ietvaros iespējams reaģējoša uz kādu notikumu, kas izvēršas par iepriekš plānotu aktivitāšu kopumu, kas pakārtots kādam aktuālam notikumam, piemēram, Eirovīzijai, Pasaules Čempionātam hokejā, Positivus festivālam, Reklāma Twitter nodrošina ieplānoto uzņēmuma jaunuma paziņošanu plašākai mērķauditorijai.

Twitter lietotāji ir pieraduši ka zīmoli šajā tīklā komunicē. To viņi uztver dabiski. Ar reklāmas palīdzību uzņēmumiem tagad tiek piedāvātas jaunas un plašākas  iespējas.

Tā kā aptuveni 80% no Twitter lietotājiem izmanto mobilās ierīces un galvenais “tvītošanas” laiks saskan ar televīzijas "prime time", tad Twitter paver arī diezgan plašas “second screen” iespējas zīmolu komunikācijā. 

Multivides risinājumi ir viena no pēdējā laika lielākajām aktivitātēm Twitter reklāmā. Mums ir pieejami ļoti daudz piemēri, kas to izskaidro vairāk. 

Kā reklāmas efektivitāti Twitter vērtē paši klienti?

Kā jau minēju iepriekš, tad aktīvākie Latvijas zīmoli jau ir veikuši savas testa kampaņas - LMT, BITE, Lattelecom, Swedbabk, Tuborg, Delfi. Jaunas kampaņas startē katru dienu. Priecē, ka rezultāti ir tādi, kas ļauj iekļaut Twitter regulārajos mediju un sabiedrisko attiecību plānos. 

Kādi ir reklāmas veidi?

Promoted Accounts - follower (sekotāju) bāzes palielināšana.

Promoted trend - ekskluzīva pozīcija vienam trendam vienai dienai vienā valstī.

Promoted Tweets - 8 dažādas Tweet reklāmas iespējas: video card, vine card, app install card, image card, product card, lead generation card, website summary card. Samaksa ir līdzīgi kā citos automātiskajos reklāmas risinājumos atkarībā no izmantotās formas (CPE, CPV, CPC, CPI, CPL). Visas reklāmas un budžetus pārvalda vai nu pats klients, mediju/digitālā/PR aģentūra vai arī to pārvaldi var uzticēt arī Httpool. 

Kādas "tārgetēšanas" iespējas piedāvā Twitter?

Followers (include / exclude).

Look a likes (like followers) - līdzīgi konkrētiem profiliem.

Interests - dažādas interešu formas.

Keywords - atslēgas vārdi.

Tailored audiences (exclude or include email lists).

GEO - ģeo targetings.

Gender - dzimums.

Mobile / Desktop - konkrētas ierīces un operātājsistēmas (sevišķi svarīgi tas ir aplikāciju instalēšanas gadījumā).

Daži noderīgi linki:

- pieeja pasaulē un ar Latviju salīdzināmos tirgos realizētām Twitter reklāmas kampaņām un rezultātiem: biz.twitter.com/success-stories/industry;

- individuālais treniņš, publiskas pamācības un demo internetā -https://twitter.twimg.com/TwitterAcademy_HeresHow.

Twitter ieraksti Google rezultātos - kā notiek tagad un kā būs nākotnē

Februāra sākumā medijos parādījās ziņa, ka Google un Twitter ir vienojušies par sadarbību, lai turpmāk Twitter ieraksti meklētājā parādītos vairāk un biežāk, proti, uzreiz pēc to publicēšanas. Paredzams, ka tehniski tas būs iespējams jau tuvāko mēnešu laikā. Šīs sadarbības mērķis no Twitter veidotāju un uzturētāju puses ir vēlme rādīt informāciju no vietnes iespējami vairāk cilvēku, kas ikdienā neizmanto Twitter. Savukārt lielākais Google ieguvums būs pieeja "real-time" datiem jeb informācijai uzreiz pēc tās publicēšanas. Līdz šim Google, protams, piedāvāja Twitter ierakstus arī kā savus meklējumu rezultātus, taču tie ne vienmēr tie precīzi atbilda tam, kas tika meklēts. Šeit plašāka par izmaiņām, kas skars abu gigantu vienošanos.

ASV uzņēmums Stone Temple Consulting, kas jau vairāk kā 10 gadus nodarbojas ar SEO un interneta mārketinga optimizācijas risinājumu nodrošināšanu saviem klientiem, neilgi pēc Google un Twitter vienošanās veica pētījumu. Mērķis bija noskaidrot, kā šī vienošanās ietekmē meklēšanas rezultātus jau tagad. Pētījumā tika iekļauti 138 635 tvīti. Un tikai 7,4% no tiem parādās Google meklēšanas rezultātos. Līdz galam nav iespējams atbildēt uz jautājumu, kas nosaka, kuri tvīti būs šie 7%. Pētījumā pieļauts, ka rezultātiem ir saistība ar ieraksta radītāja sekotāju skaitu Tviterī, bet tā autori arī pieļauj, ka šī saistība var būt tikai sakritība. 

Interesanti, ka līdz šim Google nav uztvēris Twitter kā ziņu avotu. Zemāk redzamā pētījuma veidotāju tabula to apliecina. Neskatoties uz to, ka ieraksts 48 stundu laikā Google meklējuma rezultātos parādās biežāk, šī atšķirība nav uzkrītoša:

Attēli, mirkļbirkas un linki - tas viss Google patīk:

  

Atgādinājums: reklāma ir arī bez maksas

Ko darīt ja nav naudas reklāmai? Ir vairākas iespējas:

1) nereklamēties vispār;

2) pārskatīt budžetu un tomēr atrast naudu;

3) izdomāt kreatīvus veidus, kā reklamēties, ieguldot ļoti maz naudas vai vispār neieguldot nemaz.

Iespējams, ka ir vēl kādas iespējas, par kurām ātrumā nevaru iedomāties. Galvenais, ko gribu pateikt - ja nereklamējies, jo Tev nav naudas, tad tas ir Tavas izvēles nevis naudas jautājums.

Pēdējā laikā ir sanācis aprunāties ar vairākām izglītības iestādēm. Tās ir vērsušās pie manis kā pie nozares uzņēmuma pārstāves ar lūgumu atbalstīt kādu pasākumu vai pašu iestādi. Runa ir gan par atbalstu, piemēram, konkursa uzvarētājiem, gan par finansiālu atbalstu. Jautājums - ko uzņēmums saņems pretī? Biežākā atbilde - mēs izvietosim Jūsu logo. Tajā brīdī vienīgais, ko varu pateikt ir - žēl, ka neesat pamanījuši, ka logo laiks ir beidzies...

Šodien pat, saruna ar Tehniskās jaunrades namu Annas2. "Mēs esam pašvaldības iestāde un mums ir ierobežots budžets." Labi, bet vai tad ar to viss beidzas? Jums taču neviens neliedz būt interesantiem un beigās vēl piesaistīt sponsorus pasākumiem. Arī uz valsts vai pašvaldības budžeta iestādēm attiecas sauklis - zini savu klientu. Ja man par atbalstu piedāvā izvietot logo un informāciju sociālo tīklu kontā, kuram ir 60 sekotāju, kāda man par to var būt interese? Un kāpēc, lai būtu vairāk sekotāju? Jūs paši paskatieties, cik šis konts ir garlaicīgs. Palūdziet palasīt bērniem konta ierakstus un pavērojiet, kurā sekundē viņi aizmigs. Internets nav tikai kaitīgs laika nosišanas veids. Tas var būt arī iedvesmas avots - ir tik daudz interesantu video, kā kaut ko uztaisīt! Ieteikumi no pasniedzējiem! Manuprāt, tā ir tik interesanta tēma! Aiciniet arī mani kā sponsoru iesaistīties! Nu izdomājiet taču kaut ko! Ņemiet piemēru no saviem audzēkņiem, kas ir kreatīvi!

Vēl daži piemēri. Patiešām, vai Jums pašiem ir interesanti lasīt to saturu? Cik no studentiem un skolniekiem izmanto sociālos tīklus? 98%? Katram vajadzētu būt interesei sekot lapai, jo tā piedāvā praktiski noderīgu un izsmeļošu informāciju. Un es vienmēr zināšu, kas notiek. 

Šeit atkal jārunā par mūžseno problēmu, ka valsts un pašvaldības iestādes nav ierautas bezkaislīgā un nežēlīgā cīņā par katru klientu, par katru eiro, kas ir sūri grūti jānopelna! Un tā ir un būs galvenā atšķirība valsts un privātajai iestādei. Ja ne vien entuziastiski cilvēki, kas patiešām vēlas kaut ko mainīt... 

Esošo produktu pilnveidošana - arī iespēja

Sociālajos tīklos manīju interesantu projektu, kas piesaistīja manu uzmanību. Šobrīd pasaulē uzsvars ir uz jaunu produktu, aplikāciju, tīklu radīšanu. Tomēr ir cilvēki, kas izmanto esošo un paceļ to jaunā līmenī. Par to arī šoreiz stāsts:

Projekts Excel - puisis, kas ikdienā strādā ar šo programmu, dalās ar savām zināšanām. Programma ir diezgan populāra, un mums katram noteikti ir bijušas tādas reizes, kad domās mēs lūdzam pēc palīdzības ar nebeidzamajām tabulām un formulām. Šeit ir risinājums! Pagaidām bezmaksas, bet domāju, ka ar laiku un savas vietas iekarošanu tirgū zināšanas var pārvērsties ienesīgā projektā. Te neliela saruna ar lapas veidotāju Jāni Stūri. 

Ar kādu mērķi šī lapa tapa? 

Lapa tapa ar mērķi parādīt Excel plašās iespējas, manu pieredzi ar šo programmu un darbā ar datiem. Pie reizes pulcēt cilvēkus, kuriem tas interesē un kādu dienu dalīties ar šīm zināšanām kursu veidā.

Cik ilgi Tu šo lapu veido? 

Lapā raksti tiek publicēti kopš šī gada 20. oktobra. Pats lapas izveides process bija krietni ilgāks, jo lielākoties šāda veida izpildījums man ir kaut kas jauns. Bija jārisina ne tikai tehniski, bet arī ar saturu saistīti jautājumi. Ņemot vērā, ka man ir plāns publicēt 1 - 2 rakstus nedēļā, idejām jābūt skaidrām jau iepriekš.

Kādi ir Tavi mērķi saistībā ar projektu?

Galvenais mērķis ir turpināt rakstīt interesanti, regulāri, palīdzēt cilvēkiem ar viņu jautājumiem un piesaistīt maksimāli daudz auditorijas, kurai blogā aprakstītās tēmas ir aktuālas. Laiks rādīs, kādus mērķus būs jāizvirza nākotnē.

Par ko cilvēki Tev jautā? 

Ņemot vērā, ka Excel blogs darbojas nedaudz vairāk par mēnesi, jautājumu vēl nav daudz. Tomēr tie, kas ir, galvenokārt nāk no sociālajiem tīkliem un ir saistībā ar Microsoft Excel lietošanu un tā funkcionalitāti. Drīzumā blogā ievietošu sadaļu, kurā aicināšu uzdot jautājumus vai arī ieteikt tēmu, par kuru būtu interese, lai es uzrakstu rakstu. Šobrīd to var darīt arī sadaļā „Kontaktēties”, tomēr vēlos to padarīt uzvedinošāku. Mani ļoti interesē auditorijas viedoklis un jautājumi. Labprāt tos uzklausu un atbildu.

Kā Tu vērtē komunikācijas sociālajos tīklos nozīmīgumu Tavā projektā? 

Sociālie tīkli ir viens no atslēgas punktiem, jo tas man ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā sasniegt savu auditoriju, darīt par sevi zināmu un radīt interesi par blogu. Īpaši šobrīd, kad lapa ir jauna, satura vēl nav daudz un auditorija pagaidām nenāk pati, piemēram, no Google meklēšanas rezultātiem. Jāņem vērā arī fakts, ka lapā saistībā ar Excel lietošanu cenšos uzrakstīt ne tik tradicionālas lietas, par kurām informāciju aktīvi nemeklē. Tāpēc ir ļoti būtiski pašam spert pirmo soli un uzrunāt cilvēkus, jo šajā tēmā ir daudz interesanta, par ko ir vērts uzzināt.

Pētījums par digitālo kanālu lietošanas paradumiem un izaicinājumiem

NEUSTAR Media Intelligence Report par 2014. gada 2. ceturksni atrodams šeit. NEUSTAR ir uzņēmums, kas analizē un interpretē dažādus datus. Ņemot vērā pētījumus par interneta lietošanas paradumiem, uzņēmums konsultē klientus par labāko izvēli komunikācijai. Manuprāt interesantākie secinājumi no šī reporta:

*This year, media advertising spending will see its largest growth in more than a decade, with 28% of spend allocated to digital channels.

*More users are using private browsing (particularly for social media) and deleting their cookies, possibly due to high-profile news stories on privacy in Q2. This multi-browser, multi-cookie, multi-device reality creates new headaches for marketers trying to ensure consistent messaging and a personalized experience.

*Using offline, first-party CRM data to target advertising dramatically improves effectiveness at driving actions. For Q2, we analyzed data from clients in the Telco, Retail and Entertainment verticals, and found that CRM data performed 19x - 98x times better than the advertiser average.

Pētījums: 73 % pieaugušo lieto sociālos tīklus, 65 % izmanto tos uzziņai par aktualitātēm pasaulē

Pew pētījumu centrs ir publicējis pētījuma rezultātus par sociālo tīklu lietošanas paradumiem. Tas vēsta, ka 73% pieaugušo lieto sociālos tīklus, no tiem 42% lieto vairākus sociālos tīklus. Manuprāt, tendences varētu būt līdzīgas arī Latvijā. Taču, ja pasaulē joprojām diezgan pārliecinoši dominē FACEBOOK, daļa Latvijas interneta lietotāju ir sastopami tikai DRAUGIEM.LV. Tikai tāpēc skaitlis - 73% - šķiet ticams arī Latvijas kontekstā. Kopumā sociālo tīklu lietotāju skaits salīdzinot 2013. un 2012. gadu nav būtiski palielinājies, taču tam ir tendence pieaugt. 

Pasaulē populārākajā sociālajā tīklā FACEBOOK vismaz reizi dienā ienāk 63% no visiem tajā reģistrētajiem lietotājiem. 40% no tiem atgriežas vairākas reizes dienā. TWITTER lietotāju skaits ir krietni mazāks, taču 46% no reģistrētajiem lietotājiem tur iegriežas reizi dienā, 29% - vairākas reizes. Arī vairāk kā puse INSTAGRAM lietotāju - 57% - sociālajā tīklā ieskatās vismaz reizi dienā, 35% - vairākas reizes. Tas nozīmē, ka aptuveni puse reģistrētu sociālo tīklu lietotāju arī reāli šos tīklus izmanto ikdienā. 

Šis pats pētījumu centrs iepriekš ir publicējis rezultātus aptaujai par to, cik daudz sociālo tīklu lietotāju šos tīklus izmanto aktuālo ziņu iegūšanai. Tā pati puse, kas ikdienā ieskatās FACEBOOK un TWITTER tīklā, tur arī iegūst jaunāko informāciju par aktualitātēm. 

Pētot sīkāk ziņu iegūšanas paradumus no vairākiem sociālajiem tīkliem vienlaikus, Pew pētījumu centra speciālisti ir secinājuši, ka lielākā daļa jeb 65% pētījumā iesaistīto cilvēku izmanto tikai vienu sociālo tīklu informācijas iegūšanai. Savukārt, 26% izmanto vairākus informācijas avotus jeb sociālos tīklus. 

Twitter - informācija, kam uzticas krīzes situācijās

Ir pagājis laiks kopš mūs skāra traģiskie notikumi Zolitūdē. Manuprāt, tik daudz laika, lai par to jau varētu runāt, analizējot un izvērtējot dažādas nianses. Šādas nelaimes nav biežas. Un labi, ka tā. Taču notikušais kalpo kā vērtīga mācību stunda ne vien glābējiem, bet visiem, kas ir iesaistīti procesā. 

Šoreiz nepieskaršos krīzes komunikācijas analīzei, kaut gan tā arī laikam būtu pelnījusi vismaz atsevišķu bloga ierakstu. Man vairāk gribas paanalizēt, kā sociālais tīkls Twitter ir mainījis mūsu dzīvi. Un traģēdiju kontekstā tas ir redzams ļoti izteikti. Jāatzīst, ka es pati gandrīz visu nakti un vēl nākamo dienu sekoju līdzi Twitter ierakstiem, kas bija par un ap Zolitūdes traģēdiju. Patiesībā tur bija ļoti grūti atrast kādu ierakstu, kas nebija par to. Man šķita, ka tas ir vispiemērotākais medijs, lai es pastāvīgi uzzinātu, kas notiek. 

Atkal jāsaka - malači, ugunsdzēsēji! Vērtīga, ātra un operatīva informācija. Kodolīgas un korektas atbildes. Un jau otro reizi šajā gadā šis dienests pierāda savu spēju komunicēt profesionāli (te links uz manu bloga ierakstu pēc ugunsgrēka Rīgas pilī). Un ugunsdzēsēji, izmantojot Twitter, ļoti labi demonstrē šī sociālā tīkla priekšrocības ātrā informācijas apmaiņā.

Daži novērojumi par to, kam parastie lietotāji (ne uzņēmumu un organizāciju konti) izmanto Twitter krīzes situācijās:

- stāsta par savu saistību ar notikumu - iespēja medijiem pārķert vērtīgus stāstus:

- dalās novērojumos un idejās - šāda informācija var palīdzēt gan varas iestādēm rīkoties operatīvi, gan arī medijiem:

- piedāvā atbalstu - iespēja cietušajiem saņemt informāciju par tiem, kas vēlas palīdzēt. Iespēja piesaistīt brīvprātīgos, piemēram, ja nepieciešamas asinis vai psihologa palīdzība:

- izsaka līdzjūtību:

Kas attiecas uz uzņēmumiem, man īpaši gribas uzsvērt to, kas šoreiz pierādījās ar uzviju - nav vērts melot. Pasaulē, kur tagad valda tik brīva informācijas plūsma, vainīgie tiek pieķerti ātri. Pat tad, ja viņi vēl nav sodīti un varbūt nekad arī netiks, sabiedrība par viņiem uzzinās.

Savukārt no medijiem šoreiz visvairāk gribas izcelt Latvijas Televīziju. Ne tikai par profesionālo darbu tiešajā ēterā, bet arī par sociālo tīklu izmantošanu. Medijiem ir būtiski izmantot savu varu arī sociālajos tīklos, jo to sekotāju skaits ir liels, tāpēc ir iespēja uzreiz ar vienu ziņu aptvert plašu auditoriju. Krīzes situācijās tas var būt ārkārtīgi būtiski:

Drīz pēc Zolitūdes traģēdijas sekoja vēl viena traģēdija citur Eiropā - Glāzgovā helikopters iegāzās pārpildītā naktsklubā. Un atkal Twitter bija nozīmīga loma notikuma atspoguļošanā. Šeit analīze par negadījuma atspoguļošanu Twitter. 

Liels sekotāju skaits var traucēt viedokļa apzināšanai sociālajos medijos

Harvard Business Review oktobra numurā ir publicēts, manuprāt, vērtīgs apkopojums būtiskām lietām, ko nevajadzētu aizmirst par komunikāciju sociālajos medijos. Simtiem reižu un jau krietnu laiku ir spriests un runāts, kādiem zīmoliem komunikācija ir vajadzīga, kas ir vajadzīgs labai komunikācijai un tamlīdzīgi, tāpēc par šo neatkārtošos. Taču lietas, par ko der aizdomāties:

 - lieliem zīmoliem kaitējums arī var būt liels - ja sekotāju skaits ir mazs, ir cerība, ka neveiksmīga ziņa vai komunikācija nesasniegs lielu sekotāju skaitu. Savukārt, ja ir daudz sekotāju, izplatīt ziņu un iesaistīties arī var attiecīgi liels skaits sekotāju;

-  dažkārt klienti nezina ko grib - ja ir runa par jaunu produktu, potenciālie klienti vai sekotāji var radīt negatīvas atsauksmes brīdī, kad vēl īsti nav iepazinušies ar produktu vai produkts ir vēl tikai tapšanas stadijā. Līdz ar to arī tas var radīt nevajadzīgu negatīvu ietekmi uz zīmolu. Tas nozīmē, ka jāuzmanās ar iespēju klientiem izteikt pieņēmumus par vēl neeksistējošu produktu;

- liels skaits priekšlikumu - aicinājums iesaistīties diskusijā var radīt lielu atsaucību. Bieži vien tas nozīmē, ka tiek izslēgti kvalitatīvi priekšlikumi, tā vietā tieik radīti kvantitatīvi daudz ierosinājumu, kam gala rezultātā vērtība var būt neliela. Tādējādi var neizdoties sasniegt mērķi - saņemt kvalitatīvu vērtējumu.

Harvard Business Review raksts lasāms šeit.

Uzņēmuma vadītāju komunikācija sociālo tīklu privātajos kontos - vai jāierobežo tas, ko gribas pateikt?

Šobrīd ir interesanti pavērot diskusiju Tviterī starp Lattelecom valdes priekšsēdētāju un izpilddirektoru Juri Gulbi un sociālo mediju lietotājiem. J. Gulbis savā Tviterkontā 19. jūnijā publicēja drosmīgu tvītu: 

Drosmīgu tāpēc, ka riteņbraucējiem braukšanas vieta pilsētā ir sensitīva tēma. Viņi uzskata, ka veloceliņu nav pietiekamā daudzumā. Tāpēc velosipēdisti ir spiesti pārvietoties gan pa ietvēm, gan ceļa braucamo daļu. Rezultātā neapmierināti ir visi - velobraucēji, autovadītāji, gājēji... Katram savi apsvērumi. Tomēr vairāk vai mazāk sabiedrība izturas ar izpratni pret tiem, kas izvēlas aktīvu un veselīgu dzīvesveidu. Taču tagad izrādās, ka visi īsti sadzīvot nevar. Un kāds to ir pateicis skaļi...

J. Gulbis ir licis aizdomāties ne tikai par riteņbraukšanas tēmu, bet arī par to, ko drīkst un ko nedrīkst atļauties liela uzņēmuma vadītājs sociālajos tīklos savos privātajos kontos. Grūti pateikt, vai diskusija, kas šobrīd notiek par šo tēmu, kā ietekmēs Lattelecom tēlu. Domāju, ka tik spēcīgas sekas tam nebūs. Taču skaidrs, ka velosipēdu pretiniekiem Rīgas ielās ar Lattelecom saistīsies pozitīvākas asociācijas, velosipēdistiem - negatīvākas. Tas vērojams arī Tvitersarunās - sabiedrība ir sadalījusies divās daļās. Es nevaru atbildēt uz jautājumu - vajadzēja vai nevajadzēja tik spēcīgu viedokli publicēt. Varbūt Jūs varat padalīties ar savām domām par šo?

Viens gan ir skaidrs - mediju uzmanību šādi piesaistīt var. Žurnālists Arnis Krauza savā Tviterkontā publicējis komentāru, kam pilnībā varu piekrist: "Lūk jums jaunie mediji. Nevis @JurisGulbis intervija TV/radio, presē vai kādā portālā, bet viens tvīts un publikā tik plaša velodiskusija." Uzņēmumam tomēr tas nāk par labu, ka tā vadītājs ir aktīvs sociālo mediju lietotājs. Īpaši tad, ja viņš pats administrē savu kontu un tur publicē savas domas. Mediji ne vienmēr var piekļūt augstos amatos esošiem cilvēkiem. Ja piekļūst, tad bieži nav laika vienkārši patērgāt par to, ko šis cilvēks domā par ikdienišķām problēmām. Tāpēc šādiem tvītiem ir liela vērtība. Augstāk minēto diskusiju ir apsprieduši divi mediji - portāls "Kas Jauns" un žurnāls "Ir". Abi ir mediji ar pietiekami lielu un labu auditoriju. Domāju, ka Lattelecom sabiedrisko attiecību speciālisti ir priecīgi par šādu notikumu pavērsienu - laba un plaša publicitāte.

Līdz šim labākais komunikācijas piemērs no valsts iestādes - VUGD

Pirms Jāņiem, šķiet, katru Latvijas iedzīvotāju nepatīkami pārsteidza ziņa par ugunsgrēku Rīgas pilī. Lielākajai daļai tā bija nedaudz sabojāta tuvojošos svētku sajūta. Taču vairākiem desmitiem cilvēku tas bija kas vairāk -  iespējams, nopietnākais viņu spēju un prasmju pārbaudījums, kāds līdz šim pieredzēts. Runa ir par ugunsdzēsējiem. Iepriekš daudz diskutēts par viņiem pieejamā ekipējuma un tehnikas kvalitāti. Tagad varējām reāli dzīvē saprast, kāds tas ir. Gluži vai kā mārketinga aktivitāte ar mērķi piesaistīt uzmanību arī šai problēmai. Šajā gadījumā, protams, nekas netika darīts apzināti, bet noteikti jāuzteic gan komunikācijas cilvēku, gan dienesta vadības paveiktais radušās situācijas izmantošanā, lai veidotu pozitīvu priekšstatu par dienestu.

Dienu pēc traģiskā negadījuma daudzi vakara ziņu raidījumi bija veltīti gandrīz tikai šai tēmai - tās apskatīšanai no dažādiem aspektiem. Nezinu, cik viegli vai grūti nācās ugunsdzēsējus pierunāt uz komunikāciju (šeit noderētu kāds komentārs no žurnālistiem), bet neviens neizskatījās esam piespiests kaut ko pateikt. Neviens formāli neatreferēja kādas nebūt situācijas nianses - visi kā viens ar pilnu atbildību emocionāli stāstīja par notikušo. Arī dienesta priekšnieks šajā dienā bija viens no brigādes. Un arī viņš bija pieejams un ļoti labi pastāstīja par notikušo. Protams, jāatceras, ka šajā gadījumā runa bija par katra glābēja dzīvību, tāpēc stāsts noteikti bija emocionālāks kā citkārt. Taču bija iespēja nestāstīt, kā bieži vien to esam pieraduši redzēt. Bet pastāstīja. Un rezultātā komunikāciju speciālistiem ir ko mācīties. Tiem, kas neredzēja piektdienas, 21. jūnija ziņu raidījumus, šeit linki uz TV3 un LTV. Manuprāt, komunikācijas paraugstunda no ugunsdzēsēju puses.

Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāvis visu diennakti ziņoja par norisēm dienesta Twitter kontā - lielisks mūsdienu mediju izmantošanas piemērs. Šeit tikai daļa no tvītiem, bet katrs ar lielu vērtību un šķietami ļoti pārdomāts - ziņojums par situāciju, komunikācija ar medijiem un vienkāršiem interesentiem, svarīgāko ziņu retweet. Manuprāt, tieši šādi būtu jāstrādā iestādei, organizācijai vai uzņēmumam.

Kulminācija notikuma komunikācijai bija glābēju sarunas internetā, ko YouTube publicēja Neatkarīgās Rīta avīzes žurnālists. Iespējams, ka tā bija viņa ideja, taču atkal - bija iespēja informāciju nedot. Vēl svētku pasākumā dzirdēju šo video pārspriežam. Uzskatu, ka tā arī šajā gadījumā ir komunikācijas paraugstunda. Video joprojām neviena slikta komentāra un 31 "like", neviena "dislike". Tas no latviešiem ir ļoti daudz:
:

Daudz kritizēta valsts iestāžu prasme komunicēt. Taču šis nu reiz ir viens ārkārtīgi labs piemērs no valsts iestāžu puses, kas, es domāju, ir pelnījis nozares profesionāļu atzinību.

Zīmola komunikācijas piemērs jeb vēl viens "kā nevajadzētu". Lētas Aviobiļetes jeb Superbiletes.lv

Šī ir atbilde uz pēdējo dienu aktivitātēm dažādos sociālajos tīkos, ko izraisīja mans komentārs@aviobiletes konta administratoram Twiter sociālajā tīklā. Sarakste ir pamanīta un ievietota pat Miljons.com: 

Sarakstes turpinājums, kas nav parādījies nekur plašāk, ir tik pat interesants:

@aviobiletes ir konts Twiterī, kam labprāt sekoju un šad tad esmu ieguvusi arī labus piedāvājumus ar izdevīgām aviobiļešu cenām. Tiktāl viss ir labi, kamēr konts darbojas ar mērķi informēt par lētām aviobiļetēm, kas ir tā primārais paša uzstādītais uzdevums. Cilvēki to labprāt lasa. Un Twiter burvība ir tā, ka patiešām ir iespēja diezgan precīzi definēt, kādu informāciju no visa lielā internetā un sociālajos tīklos pieejamā informācijas apjoma vēlos lasīt.  

Problēma sākas, kad konta administratoram reizēm gribas parunāt arī par kaut ko citu. Mans ieteikums - vajadzētu izveidot jaunu kontu un runāt tur. Esmu pārliecināta, ka lielākā daļa tam piekritīs. Šo savu pārliecību norādīju arī @aviobiletes konta administratoram. Tvīti ne par aviobiļešu tēmu. Pat vispār ne par lidošanas tēmu! Ar kādu nolūku? Lai kaut kur saliktu informāciju, kas pašam šķiet svarīga? Koorporatīvais konts nav tā īstā vieta, kur to saglabāt un publicēt. 

Pieņemsim, ka man nav taisnība. Konta administrators drīkst rakstīt to, kas ienāk prātā, un visiem to ir interesanti lasīt. Nu varbūt dažiem nav, kas to pauž skaļi. Bet tad ir jāievēro elementāras uzvedības un pieklājības normas. Kā privātpersona vari teikt, ko vēlies un atbildēt par saviem vārdiem vienpersoniski, bet koorporatīvā konta gadījumā tas grauj uzņēmuma tēlu. 

Protams, katrs var rīkoties tā, kā uzskata par vajadzīgu. Tikai jāsaprot, ka interneta vidē publicētā informācija ir ļoti viegli izplatāma tālāk. Tā, kā tas notika ar augstāk minētās sarakstes parādīšanos populārajā portālā Miljons.com . Skaidrības labad piebildīšu, ka tas nebija mans ierosinājums šo saraksti tur publicēt. Un vēl skaidrības labad - man nebija nekādu antisemītisku apsvērumu, nekādu iebildumu par Bībeli bonusā, pērkot ceļojumu Izraēlas stendā izstādē. Tas bija tikai norādījums uz to, ka cilvēkam, kurš administrē koorporatīvo kontu, ir jāapzinās un jāsaprot spēles noteikumi. Es ceru, ka konkrētā konta administrators pēc šī gadījuma to ir sapratis.

Sociālie tīkli ir par komunikāciju nevis atrādīšanos. Baltcom piemērs

Jau no sestdienas, 5. janvāra Juglas iedzīvotāji nesaņem Baltcom pakalpojumus - periodiski parādās televīzija, taču internets nav pieejams. Gadās visiem, bet komunikācija ar klientu negadās - tā vai nu ir vai nav. Šis ir tas gadījums, kad nav. Ir skaisti mājas lapā saliktas ikonas un linki uz dažādiem sociālajiem tīkliem, bet tas arī viss. 

Kad konstatēju, ka nav ne interneta, ne televīzijas, gribēju noskaidrot, vai tikai man ir problēmas, kā tās risināt un kad tās varētu būt atrisinātas. Zvanīju uz 1188, noskaidroju Tehniskā dienesta tālruņa numuru un tur  jau priekšā bija paziņojums par to, ka visā Juglas tīklā ir problēma. Tiktāl ļoti labi, bet, kad nekādu izmaiņu nebija arī 6. janvārī, mani tomēr sāka interesēt, kad izmaiņas būs. Tā kā man ir mobilais internets, gluži bez sakariem nebiju, bet informācijas nekādas. 7. janvāris - informācijas nekādas. Pacietīgi gaidīju un sagaidīju īsziņu. Paldies par to, bet, cienītais uzņēmum, kāpēc Jūs esat sociālajos tīklos?

Zemāk redzamie skrīnšoti ir fiksēti 8. janvāra rītā:

Baltkom mājas lapa. Ziņa par traucējumiem tīklā nav pelnījusi vietu ziņu lentē.

Facebook lapā situācija tāda pati. Svarīgākā ir ziņa par 10 labākajām reklāmām Krievijā....

Draugiem.lv situācija identiska - nu svarīgas tās reklāmas Krievijā...

Tviteris man patika vislabāk - ja ir problēmas (ne tās, par kurām rakstu es), zvaniet uz mūsu tehniskās palīdzības dienestu. Kāpēc man ir jāmaksā par pakalpojumu un vēl jātērē nauda, lai zvanītu? Cilvēki ir gatavi komunicēt bezmaksas komunikācijas kanālos, bet uzņēmums acīmredzami nesaprot, ka sociālie tīkli nozīmē komunikāciju nevis reklamēšanos un atrādīšanos.

Pasākums Twitter sekotājiem - Rīgas Melnā balzāma eksperiments

Nule aizvadīta Rīgas Melnā balzama 260. gadu jubilejas ballīte, kurā šī leģendārā dzēriena ražotāji acīmredzami nolēma apvienot vairākas mārketinga aktivitātes. Pirmkārt, izskatās, ka balzams jau kādu laiku grib iekarot gados jaunākas auditorijas sirdis. Arī šis pasākums nebija izņēmums - dažādi kokteiļi ar melno balzamu, aktīva balzāma produktu prezentācija (saldējums, konfektes). Otrkārt, acīmredzams bija plāns palielināt Twiter konta @RigaBlackBalsam lietotāju skaitu, tāpēc pasākumam varēja reģistrēties tikai Twiter lietotāji. Secinājums pēc pasākuma apmeklēšanas - Latvijas Twiter lietotāju pulciņš vēl nav tik plašs, lai tas  nodrošinātu pasākuma apmeklētāju kritisko masu. Turklāt acīmredzami paši organizatori neprot izmantot Twiteri kā komunikāciju rīku.

Rīgas Melnā balzama 260. gadu jubilejas ballīte notika Latvijas 1. Rokkafejnīcā Reiterna namā. Tas bija iecerēts kā slēgts pasākums Twiter lietotājiem, kas iepriekš bija reģistrējušies īpaši pasākumam izveidotā mājas lapā. Reģistrācija bija iespējama apmaiņā pret tvītu un tā notika vairākās kārtās. Ielūgumi tika izķerti diezgan ātri un pāri nepalika. Es arī reģistrējos vienā no kārtām, bet mani nepatīkami pārsteidza viena lieta - ielūgums bija 1 personai. Tas nozīmē, ka ar mani kopā nevar nākt tas, kurš nelieto Twiteri. Parasti jau ielūgums ir 2 personām... Šajā gadījumā viss atrisinājās, un tika pierakstīta arī otra persona, kas, protams, ir pozitīvi.

Pie ieejas viesu saraksta garums vēstīja par pamatīgu cilvēku pieplūdumu. Un bija vēl VIP saraksts. Realitātē ap plkst. 21.30 bija diezgan maz apmeklētāju un, kad uz skatuves kāpa vieni no galvenajiem pasākuma māksliniekiem - Pieneņu Vīns - centrālajā zālē likās esam vairāk fotogrāfu kā pasākuma apmeklētāju. Palēnām tauta saradās. Visi bija aicināti tvītot ar #rbb260. Rezultāts - ar šo haštagu ietvītoti  22 tvīti, no kuriem 4 pieder pasākuma organizētājam, 2 grupai Pieneņu Vīns, 8 ir par un ap ielūgumiem (atdodu vai meklēju). Reāli tvīti no pasākuma = 8. 

Grūti spriest, cik lielu aktivitāti sagaidīja pasākuma organizētāji, bet viesi bija ieplānoti 1000 - tā vēsta dzēriena Facebook lapa. Taču, manuprāt, Twiter sevi neattaisnoja. Ieradās maz cilvēku, kas netvītoja un galu galā arī paši pasākuma rīkotāji par pašu organizētu pasākumu ar haštagu neietvītoja NEVIENU TVĪTU! Es iedomājos, ka Tviteri pasākuma laikā izmantošu par ceļvedi, lai orientētos, kur kas notiek, un nepalaistu garām kādas svarīgas aktivitātes. Bet nekā. Ir pirmdienas pēcpusdienā un jopojām neviena tvīta...  Kāda jēga no pasākuma ar mērķi palielināt konta lietotāju skaitu, ja tam nav satura? Kāpēc man būtu šim kontam jāseko? 

Sausais atlikums no manas pasākuma apmeklētāja pozīcijas - gribējām stilīgi, bet ne paši apzinājāmies, ko dabūsim, nedz arī paši mākam izmantot Twiter kā komunikācijas rīku. Protams, cepuri nost ražotāja un pasākuma organizētāja priekšā par to, ka uzdrošinājās, bet domāju, ka visiem tā ir laba mācība.

"Forša kampaņa" - par zīmola veiksmīgumu tas ir nepateikt neko

Dienas Biznesa avīzes 29. augusta numurā ir raksts par "zīmoliem ar senām tradīcijām", kas "pielāgojas jaunajiem laikiem". Interesanti jau palasīt, ko katrs par sevi domā, bet drusku gribētos arī par biznesu parunāt. Jauni komunikācijas kanāli, radošums, esošo un gadiem krāto vērtību saglabāšana - forši, bet kā ar biznesa rezultātiem? Man gribētos, lai Dienas Bizness pie katra apskatītā zīmola pieliek klāt biznesa ciparus, gribas analītisku pieeju, kreativitātes un reklāmas aktivitāšu sasaistīšanu ar taustāmu rezultātu, lai reāli varētu izvērtēt katra zīmola darbības veiksmīgumu. 

Rakstā var izšķirt vairākus stāstus. Viens ir par kreativitāti. Es uzskatu, ka tieši peļņa nevis balva reklāmas festivālā nosaka kampaņas veiksmīgumu. Reklāmas festivāla balva ir reklāmas aģentūras uzvara, bet klientam rēķini ir jāmaksā šodien, līdz ar to nauda ir jānopelna šodien. Šajā sakarā atradu vienu interesantu materiālu no Mark Adams, kurš runā par kreativitātes jeb radošuma saistību ar reālu biznesa peļņu. Te neliels izvilkums: "Appalling "ego" advertisements large companies do at merger or privatisation time. For the senior management of a company, a merger or privatisation, is a career highpoint – they often celebrate with advertisements in Business Week or the FT. (It’s the corporate equivalent of being photographed with Kylie Minogue). But the ego moment rarely translates into a piece of communication which motivates a market – it’s usually an ineffective piece of communication which reaches those who wanted to see it in the first place." Tas nozīmē, ka ieguldi naudu, aizpildi laiku ar savu zīmolu, bet kādus biznesa rezultātus saņem? 

Te gribētos minēt saldējuma "Pols" stāstu. Tā viennozīmīgi ir viena no foršākajām un oriģinālākajām reklāmas kampaņām šajā gadā, BET es esmu nopirkusi saldējumu un vīlusies. Vai nu veikalu slikto saldējamo kameru dēļ vai vēl kādu citu iemeslu dēļ man šis saldējums liekas pārkausēts vairākas reizes, un tas ne tuvu negaršo pēc tāda saldējuma, ko es ēdu bērnībā. Man patīk, ko dara "Pols", bet šo saldējumu es neēdu. Līdz ar to es nepiedalos biznesa plāna izpildē. Man tikai patīk kampaņa. Domāju, ka ir vēl kāds tas pats :) 

Ar šo visu es gribu teikt, ka ar kreativitāti nekas nebeidzas. Radošas idejas, interesants izpildījums, jauna pieeja - tas viss ir super! BET tikai tad, ja tas nes arī peļņu. "The brief to creative people should run from "increase sales by 20% this quarter" to "let us charge 20% more for the same product by creating a position in the market which allows us to". Using financial metrics," uz klienta atbildību kreativitātes procesā norāda Mark Adams.  

Tik daudz par radošumu, bet tagad cits stāsts - komunikācijas kanālu izvēle un komunikācija kā tāda. Mani ļoti interesē Ogres Trikotāžas stāsts.  Domāju, ka šo zīmolu glābj eksporta tirgus, kas, protams, ir labi, bet kā ir ar pašmāju tirgu? "Cenšamies precīzi identificēt konkrēto auditoriju un uzrunāt to tai visatbilstošākajā veidā. (..) Šobrīd top jauns interneta veikala veidols, kā arī tiek veidoti kompānijas profili sociālajos tīklos." Tas ir pateikt neko. Mēs nevaram spriest ne par veiksmi, ne pielāgošanos. Uzņēmumam iekš Facebook šobrīd ir 55 sekotāji un pēdējais ieraksts tapis 18. jūlijā.... Kaut ko izdarīt - tas ir forši, bet kāda tam visam jēga? Ko no tā mācīties? Vai to tiešām var nosaukt par spēju pielāgoties jaunajiem laikiem? To man kārojas lasīt biznesa presē.