Vai drīz veikalos arī tualetes papīrs ar Dinamo Rīga logo?

Esmu novērojusi, ka sporta mārketētāji ir tāda kategorija, kas neiespringst uz zīmola veidošanas un saglabāšanas lietām. Latvijas sportā var minēt tikai dažus patiesi veiksmīgus piemērus, kad tiek izmantotas vismaz kaut kādas iespējas aktīvi komunicēt ar auditoriju un apzināti veidot fanu kustību. Labākie piemēri šobrīd, manā skatījumā, ir SK Cēsis ar Krišjāni Kļaviņu priekšgalā un VEF Rīga ar savām izaicinošajām reklāmām un ar Valdi Valteru kā aktīvu tviterdarboni. Protams, var diskutēt par detaļām, bet šobrīd tie ir labie piemēri.

Hokeja fani teiks - pag, bet kur tad paliek Dinamo? Nu jā, par to, manā skatījumā, būtu nepieciešams garāks stāsts. Man šķiet, ka Dinamo veiksmes pamatā ir trīs faktori:

- vispārējais sabiedrības atbalsts hokejam, kas, manuprāt, varētu būt jau apsteidzis basketbolu, ja notiktu balsojums par nacionālo sporta veida;

- budžets, kas paver lielākas reklāmas iespējas;

- spēlētāji gan Dinamo gan pretinieku komandās, kurus vaigā grib redzēt spēļu apmeklētāji. 

Tāpēc sabiedrība seko norisēm, iet uz spēlēm un visas puses galā ir apmierinātas. Klubam ir salīdzinoši laba mājas lapa, kaut komunikācija ar faniem arī sociālajās vietnēs varētu būt labāka. 

Tiktāl viss ir salīdzinoši labi, bet man ir aizdomas, ka Dinamo mārketētāji tā īsti nekontrolē to, kas notiek ar kluba zīmolu. Tas, izmantojot sabiedrības aizrautību fanošanā par Dinamo, tiek izmantot pa labi un pa kreisi. Es ceru, ka tie, kam tas ir jāzina, patiešām zina visu, kur šis logo tiek izmantots. Katrā ziņā ar to, ka ikkatrs var kaut ko apēst un izdzert no Dinamo, manuprāt, zūd ekskluzivitāte un vienreizīgums un līdz ar to arī zīmola vērtība.