Pokemonu trakums arī mārketingā

Šīs vasaras notikums nr. 1 ļoti dažādās izpratnēs ir Pokemon Go spēlītes nākšana klajā un negaidīti vai varbūt gaidīti milzīgas popularitātes iekarošana. Protams, reaģējot uz patērētāju klātbūtni tur, arī zīmoli saprot, ka tur ir jābūt un jāiesaistās. Spēles izveidotāji jau paziņojuši, ka drīz spēlē tiks iekļautas sponsorētās vietas, kuras būs nopirkuši reklāmdevēji. Maksa būs par to, cik daudz klientu spēle būs aizvedusi uz konkrēto vietu. Te vairāk par to, kā tas viss izskatīsies. Arī šobrīd ir aplikācijā iespēja samaksāt par to, ka pokemoni ir konkrētā vietā. Un vismaz Amerikā tas strādā fantastiski labi - lūk kādas ASV picērijas stāsts, kas reklāmā spēlē ieguldījusi vien 10 dolārus, taču apkalpoto klientu skaits pieaudzis par 75 %.

Interesanti, ka šādi stāsti šoreiz mijas ar tādiem zīmolu stāstiem, kas piedāvā nodrošināt nepieciešamo, lai varētu spēlēt. Pirmā nepieciešamība ir akumulators un interneta pieslēgums. Jā, un arī ūdens:

Īpaši izcēlās ASV Jūras spēki, uzsaukumu apkarot pokemonus iekļaujot savā darba sludinājumā. Tas izraisīja lielas diskusijas un pēc kāda laika tika atsaukts.

Interesanti šī spēle tika izmantota Krievijā. "Sberbank" sagatavoja vairākus apdrošināšanas piedāvājumus tiem, kas aizraujas ar pokemonu meklēšanu. Savukārt vēl kāds uzņēmums aicināja parūpēties par tīrību, lai tādējādi sevi pasargātu no pokemonu ienākšanas mājās.

Tagad par vietējiem piemēriem. Skaļākais laikam bija aicinājums uz Riga Plaza nedēļas nogalē. Šeit ir plašāks izklāsts no kampaņas organizētājiem. Dati liecina, ka apmeklētāju skaits pieaudzis par 8%. Esot pieaudzis arī pircēju skaits. Tomēr no visiem vietējā mērogā manītajiem pokemonu projekta dalībniekiem, cepums no manis pienākas Rīgas Pašvaldības policijai. Tā dažas dienas pirms trakuma sākuma publicēja sociālajos tīklos aicinājumu būt uzmanīgiem:

72% iedzīvotāju neapmierināti ar telemārketinga zvaniem no mobilajiem operatoriem. Operatori nesteidz apstāties.

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija nule izplatījusi ziņu par pētījumu centra SKDS veikto aptauju. Tā uzrādījusi, ka 72% iedzīvotāju uzskata - ir jāierobežo mobilo sakaru operatoru prakse zvanīt citu operatoru klientiem ar mērķi pārliecināt viņus mainīt pašreizējo operatoru. 15% iedzīvotāju domā, ka šāda prakse nav jāierobežo, savukārt 13% par šo jautājumu nav noteikta viedokļa. Saskaņā ar aptaujas datiem, 85% aptaujāto iedzīvotāju pēdējā gada laikā no mobilo sakaru operatora, kura klienti viņi nav, ir saņēmuši zvanu ar mērķi pārliecināt mainīt viņu pašreizējo operatoru uz citu.

"Gan mūsu asociācijā saņemtās patērētāju sūdzības, gan aptaujas rezultāti norāda, ka mobilo sakaru operatoru telemārketinga aktivitātes nepieciešams regulēt, lai nodrošinātu patērētāju interešu aizsardzību un mazinātu negodīgas komercprakses iespējas," tā saka Tekla Žabova, Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas valdes priekšsēdētāja. Asociācija arī aicina mobilo sakaru operatorus izstrādāt pašregulācijas mehānismu, kas ietvertu labas prakses standartus un nodrošinātu patērētāju tiesību ievērošanu. 

Ko par šo visu domā paši mobilo sakaru operatori? No Tele2 atbildi tā arī nesaņēmu, bet BITE un LMT savu viedokli neliedza. SIA BITE Latvija sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Anete Jansone uzsver, ka uzņēmums izmanto telemārketingu, taču dara to ne tikai tāpēc, lai piesaistītu citu uzņēmumu klientus, bet arī tādēļ, lai informētu jau esošus klientus par jauniem pakalpojumiem un iespējām. "Mūsu pieredze rāda, ka šis kanāls nes labus rezultātus, īpaši – sazinoties ar esošajiem klientiem. Viņiem ikdienā nepietiek laika regulāri apskatīt, vai pie operatora nav parādījies kāds jauns interesants piedāvājums. Tādēļ šādā veidā var ērti un vienkārši informēt klientus, uzreiz atbildēt uz jautājumiem un palīdzēt izvēlēties," stāsta A. Jansone.

LMT Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Valdis Jalinskis papildina teikto, norādot, ka telemārketings ir viens no labākajiem veidiem, kādā nepastarpināti izzināt konkrētā klienta vajadzības, lai piedāvātu piemērotāko pakalpojumu un vairotu klienta apmierinātību: "Tas ir būtisks, bet tomēr tikai viens no mārketinga un klientu apkalpošanas kanāliem. Jautājumi par tā izmantošanu ir aktuāli gan no klientu, gan komersantu, gan arī no tirgus uzraudzības viedokļa. Gan zvanītājiem, gan zvanu saņēmējiem vajadzētu apzināties savas tiesības un pienākumus."  

Konkrētus datus par to, cik procentu no jaunajiem klientiem ir iegūti, tieši izmantojot telemārketingu un cik daudz klientu no operatora gada laikā aiziet konkurentu telemārketinga aktivitāšu dēļ mobilo sakaru operatori nesniedza. V. Jalinskis saka: "Lielāko pieslēgumu skaita palielinājumu galvenokārt iegūstam no papildu pakalpojumu piedāvāšanas un ātrgaitas interneta tīkla paplašināšanas visā Latvijā. Salīdzinot ar vidējo Eiropas līmeni, klienti retāk maina operatoru. Tie, kas to dara, parasti ir vieni un tie paši klienti, tāpēc neredzam lielu ieguvumu no telemārketinga zvaniem citu operatoru klientiem."

Ja interesē plašāka saruna par šo tēmu, šeit Latvijas Radio diskusija: 

Šaubīgi vērtētais Labdaris.lv aicina uzņēmējus iesaistīties "unikālā Latvijas reklāmas projektā"

Iesaistīšanās dažādos labdarības projektos, ziedojumi vai cita veida palīdzība dažādās nelaimēs nonākušajiem izskan plaši. Īpaši nav jānopūlas, lai saņemtu publicitāti šādiem projektiem, jo cēli mērķi tiek novērtēti. Man šķiet, ka tie cēlākie gan ir tie, ar kuriem nedižojas, bet var jau būt, ka tā nav pareizā stratēģija. Atceramies, piemēram, uzņēmuma "Mikrotīkls" miljona ziedojumu Bērnu slimnīcai. Ja ne pati slimnīca, varbūt neviens nebūtu uzzinājis par šo cēlo darbu. Un visticamāk tāda bija arī uzņēmuma iecere - vienkārši izdarīt kaut ko labu. Lielākajā daļā gadījumu uzņēmumi ziedo un palīdz, un par to stāsta. Un šeit nav nekā nepareiza.

Kā jau minēju, publicitāti saņemt ir relatīvi viegli, ja runa ir par labdarību. Cilvēks ir emocionāla būtne, kam rūp līdzcilvēki, dzīvnieki un citi nelaimē nonākušie. Jau kādu laiku atpakaļ ir radušās aizdomas, ka kāds šo cilvēku vājību izmanto kā vērtīgu mārketinga rīku un būvē savu impēriju. Ja ne nopelna, tad pašfinansēties spēj. Runa ir par biedrību "Latvijas labdaru asociācija "Labdaris.lv"". Divas publikācijas par šo organizāciju jau bijušas. Raidījums "De Facto" cēla traci pagājušā gada nogalē stāstot, ka visi ziedojumi iekrīt kopējā katlā un nav iespējams pateikt, cik katram ir saziedots. Stāstu pavisam nesen turpināja raidījums "Nekā personīga", kas atkārtoti pauda aizdomas, ka ziedojumi nenonāk tur, kur tiem vajadzētu nonākt. Šajā raidījumā biedrības īpašnieks Aleksandrs Čistovs stāsta: "Šis holdings nodrošina sekojošo – pirmkārt, fonds var strādāt pilnībā bez administratīviem izdevumiem. (..) Administratīvo darbu nodrošina firmas, kas arī pieder man, bet tās strādā pilnībā bez peļņas. Absolūti. Mēs šīm firmām nemaksājam divreiz vairāk, ja mēs nolīgtu citu firmu juristu vai ko citu. Mēs šīm firmām maksājam tik daudz, cik liela ir šā cilvēka alga. Šī sistēma, ko esmu izgudrojis un radījis šo holdingu, tas ir legāls, likumīgs un maksimāli ekonomiski izdevīgs."

Es ne mirkli neapgalvoju, ka kāds šeit melo. Kā A. Čistovs arī norādīja TV sižetos, viņš ļoti labi pārzina likumdošanu. Un tieši pēc tā tas arī izskatās. Nekā pretlikumīga. Tieši otrādi - nevainojama likumu pārzināšana! Kāpēc es par to rakstu? Man nesen parādīja jaunu biedrības projektu - Latvijas Spārni, ko paši tā autori sauc par unikālu Latvijas reklāmas projektu. "Projekts paredz radīt prestižu sociālo zīmolu "Latvijas Spārni" un piedāvāt iespēju Latvijas uzņēmumiem izmantot to, lai radītu unikālu labvēlīgu sabiedrisko tēlu Latvijas iedzīvotāju acīs, kā arī celtu uzņēmuma prestižu darījumu partneru acīs." Atgādina "Latvijas produkta" vai "Zaļās karotītes" stāstu, taču kampaņa šajā gadījumā ir privāta iniciatīva:

"Lai piedalītos projektā "Latvijas Spārni", viss, kas ir nepieciešams Jūsu uzņēmumam, ir ik mēnesi ziedot 500 eiro mūsu projekta partnerim – labdarības fondam Labdaris.lv, kas ir viens no lielākajiem un atpazīstamākajiem fondiem Latvijā, kā arī apmaksāt reklāmas kampaņu 500 eiro apmērā mēnesī mūsu reklāmas aģentūrai."

1000 eur mēnesī, manuprāt, ir paliela summa. Gan jau drīzumā redzēsim, cik daudz uzņēmumu ir gatavi veikt nepieciešamās korekcijas mārketinga plānos, lai iesaistītos. Piebildīšu gan, ka projekta mājas lapā kļūdaini norādīta iespēja saņemt nodokļa atlaides 85% apmērā no ziedojuma. Šeit ir vērts atcerēties, ka atlaides iespējams saņemt tikai tad, ja uzņēmums strādā ar peļņu!!! Un droši vien arī jāpiebilst, ka gluži par Latvijas reklāmas projektu šo nevar nosaukt. Drīzāk uzņēmējiem ir iespēja reklamēties vietējā tirgū. Atgriezīšos pie tā, ko minēju sākumā - labdarība ir pateicīgs PR temats, tāpēc, cik no samaksas reklāmas aģentūrai patiešām tiks investēta reklāmā? Lai tas paliek retorisks jautājums.

Ieradumu spēka izmantošana zīmola prezentēšanā

Reklāmas aģentūras DDB Latvija ar apbrīnojamu regularitāti organizētās Čempionu brokastis atkal pulcēja bariņu interesentu un nozares profesionāļu. Šīs reizes tēma, ko es gribētu izcelt, ir dizaina domāšana. Uzstājās DDB Latvia dizaineris Matīss Zvaigzne. Tas, par ko ir dizaina domāšana, manuprāt, ir lieliski attēlots šajā bildē:

Nu var jau atslēgas caurumu automašīnā izvietot kaut vai jumtā, taču cik tas būs parocīgi, ērti un vai tas beigās nekļūs par šķērsli, lai šo auto iegādātos? Domāju, ka tas nozīmē - ar dizainu ir vērts riskēt tikai tad, ja organiski iespējams iekļaut lietotāja paradumus kādā jaunā ietvarā. Brutāli mainīt esošo sistēmu un cerēt, ka lietotājam tas patiks bez acīmredzama patikšanas iemesla - tas ir risks, par kura uzņemšanos atbildība jāizvērtē katram pašam. Un par to, vai tas atmaksājas, es neesmu ļoti pārliecināta. 

Lai saprastu, kā jūtas klients, vai to, kā viņa acīm izskatās dažādas situācijas, ir jāiejūtas klienta ādā. Tas lieliski izdevies Barclays bankai, kas ar speciāla apģērba un aprīkojuma palīdzību izzina, kā jūtas vecākās paaudzes klienti. Lielisks video mums visiem, lai aizdomātos:

Ikdienas dzīvē mēs esam dažādi. Ir svarīgi to apzināties, lai izveidotu produktu, kas ir piemērots attiecīgajai klientu grupai vai tieši otrādi - iespējami lielākas klientu grupas vajadzību apmierināšanai. Lielisks video šajā sakarā padevies Slack komandai:

Un kādai tad ir jābūt zīmola atbildei uz šo? Ne vienmēr vajag izdomāt jaunas lietas. Reizēm efektīvākais risinājums ir izmantot esošos paradumus, lai prezentētu savu produktu un radīto pozitīvu iespaidu. Un te viens piemērs:

LIDL ienākšana Lietuvā izraisa masu neprātu

LIDL ienākšana Lietuvas tirgū man, ierindas latvietei, visticamāk paliktu nepamanīta. Par to, cik tas patiesībā notika interesanti, man pastāstīja mans kolēģis, kurš strādā mārketingā un ar interesi bija sekojis līdzi tam, kas tieši notiek. Šis bloga ieraksts ir atstāsts viņa stāstītajam. Ja kādam ir precīzāka informācija vai vēl kāds komentārs, laipni lūgti pievienot. 

LIDL par sevi Lietuvas pircējam lika manīt pirms dažiem gadiem, kad sākās jaunu veikalu būvniecība. Veikalus uzbūvēja, mājas iekonservēja un viss pieklusa. Pēc tam atkal sākās rosība - parādījās norādes uz veikala. Kolēģis stāsta, ka tās tika aizsegtas - it kā ir un it kā nav. Pēc tam ieveda veikalu aprīkojumu. Tajā pat laikā medijos esot parādījušās ziņas, ka LIDL pieņēmis darbā 300 cilvēkus, pēc tam jau, ka 600 cilvēkus. Un medijos tas tika diezgan aktīvi apspriests.

Kad ziņas par lielveikalu ķēdes darbību apstiprinājās, sākās milzīga reklāmas kampaņa. Kā teica mans kolēģis, ar dārgāko iespējamo publisko seju Lietuvā - bijušo basketbolistu Arvīdu Saboni - priekšgalā. Sabonis esot bijis visur - televīzijā, vidē, un diezgan loģiski, ka viņš kļuva par pirmo pircēju. 

Nākamie "pirmie pircēji" bija mediju pārstāvji, kas tika ielaisti veikalos vienu dienu pirms oficiālās atklāšanas. Un tad jau bija klāt arī tie, kas bija gatavi pavadīt nakti pie lielveikala, lai oficiālajā atvēršanas dienā tiktu iekšā pirmie. Es domāju, ka jaunā IPhone modeļa ienākšana Lietuvas tirgū diezin vai izpelnīsies tik lielu uzmanību... LIDL saviem uzticīgākajiem faniem iedeva deķīti un vēl dažus niekus ērtākai nakšņošanai.

Un tad sākās lielākā jautrība. Ar teksta tiešraidi vadošajā online medijā. Pavisam vienkārša lieta - tiek atvērti jauni veikali, bet sabiedrībā atmosfēra ir tiktāl nokaitēta, ka mediji to uzskata par galveno ziņu. Gribas atgādināt, ka tas ir vienkārši lielveikals, kur varēs nopirkt pārtiku un vēl dažus niekus... Tiesa gan, Lietuva ir arī slavena ar to, ka patiešām daudz cilvēku, īpaši no valsts dienvidu daļas, brauc iepirkties uz netālo Poliju. Un tas patiešām notiek masveidā un tāpēc, ka pārtika ir krietni lētāka. LIDL izdevās šo vietējā tirgus niansi izmantot sev par labu. Droši vien Delfi pārstāvji var pakomentēt, vai Latvijā vispār kādai ziņai ir bijuši tik daudz komentāri. Zemāk redzamajā ekrānšāviņā fiksēta situācija pēc pirmajām 12 stundām:

Ievērības cienīga ir arī Delfi fotogalerija no šī pasākuma, kur skaidri saredzama vecāka gada gājuma sieviešu cīņa par iepirkumu ratiņiem. 

Viennozīmīgi lieliski noorganizēta kampaņa no sākuma līdz beigām. Un viss joprojām turpinās. Ja pirms atvēršanas LIDL kontam iekš Facebook bija 25 000 sekotāju (krietni vairāk kā Latvijas RIMI un Maximai kopā ņemtiem), tad jau nākamajā dienā pēc atvēršanas sekotāju skaits pieauga līdz 30 000!