Labdarība - vai atbildīga?

Ziedot.lv raksta: "Ziedot.lv piedāvā ērti un droši ziedot rūpīgi izraudzītiem un pārbaudītiem labdarības projektiem." Soikina ieraksts blogā liecina par kaut ko citu un aicina aizdomāties, vai tiešām projekti ir tik rūpīgi izvēlēti. Protams, nevaru droši apgalvot ne par vienu, ne otru, varu izteikt domas tikai kā vienkāršs vērotājs. 

Ir forši, ka notiek labdarības akcijas. Īpaši mūsu valstī, kur tie, kas nonākuši sarežģītā dzīves situācijā, dažkārt tomēr nesaņem atbilstošu palīdzību no valsts. Es pati piedalos un atbalstu šādas akcijas. Ziedoju latiņus, aiznesu kādam noteikti vajadzīgākas mantas un tamlīdzīgi. Man tas sagādā prieku, ka varu palīdzēt, bet jau pieminētais raksts rosina aizdomāties. Ne katrs labs mācītājs var būt arhitekts un otrādi. Vai labdarības akciju organizētāji tiešām apzinās, cik lielā mērā viņi var palīdzēt? Cik rūpīgi tiek izpētīts katrs gadījums? Kādi eksperti tiek pieaicināti? Izskatās, ka viss nav tik vienkārši - es gribu palīdzēt, tāpēc savāksim naudu. Izkrīt viens nozīmīgs starpposms - izpēte, cik ļoti es varu palīdzēt. Skarbi, bet iespējams mana finansiālā palīdzība šim cilvēkam neko nedos. Šeit nav runa par, piemēram, akciju Bērnu slimnīcas Vecāku mājas būvniecībai, jo mērķis ir redzams un skaidri saprotams - ēka. Diskusijas var būt tikai pēc tam par savāktās naudas izlietošanu. Bet ir runa par veselību, kuru cilvēki bez īpašām zināšanām tomēr nespēj objektīvi izvērtēt. Tāpēc - vai mana naudiņa tiešām spēs palīdzēt? Pārdomas noslēdzu ar jautājumu, uz kuru pagaidām atbildes nav. Bet man ir aicinājums turpināt diskusiju par labdarību nevis vienkārši kā skaistu mērķi, bet reālu palīdzību ar nosacījumu, ja palīdzēt vispār šajā konkrētajā gadījumā ir iespējams.