Par Depo darbinieku publisko gānīšanos internetā

Stāsts par to, vai uzņēmuma darbiniekiem būtu jāliedz pieeja sociālajiem tīkliem darba laikā, šķiet ir nebeidzams. Arī es esmu par to rakstījusi. Esmu nostājusies tajā pusē, kas saka - ja gribēs, atradīs veidus kā tur būt, tāpēc šādi ierobežojumi mūsdienu tehnoloģiju iespēju laikmetā neko nedod.  

Arī ierobežot to, ko saka par uzņēmumu, mūsdienās kļūst aizvien grūtāk. Un jautājums arī, vai vajag. Vienīgais, ko var un nu jau droši vien arī vajag darīt, ir ierobežojumu noteikšana attiecībā uz sarunām par uzņēmumu sociālajos tīklos, ko ierosina/veic uzņēmuma darbinieki. Tā noteikti šobrīd vajadzētu rīkoties Depo veikalu tīklam, reaģējot uz Depo Darbinieku aktivitātēm Tviterī, ja vien tie patiešām ir Depo darbinieki. Manuprāt, šis šobrīd ir pirmais un redzamākais piemērs Latvijā, kā uzņēmuma darbinieki grauj uzņēmuma tēlu.

       VS   

Man sākumā likās simpātiska Depo darbinieku rosīšanās, tāpēc sāku šim kontam Tviterī sekot. Ja nekā citādi nevar pievērst uzmanību tam, ka uzņēmums pārkāpj darbinieku tiesības, tad sociālo tīklu izmantošana var būt efektīvs instruments. Taču tagad tā ir pārvērtusies par vienkāršu publisku gānīšanos par to, ka tiek tirgotas vecas begonijas u.tml. Interesanti, ka pagaidām nav reakcijas no Depo. Vismaz es neesmu dzirdējusi publiski paustu nostāju. Jo ilgāk uzņēmums klusēs un izliksies šo lietu nemanām, jo, manuprāt, grūtāk būs ko labot. Atcerēsimies, ka pasaulē šādi gadījumi jau ir bijuši - daži Domino Pizzas (ASV) darbinieki pagājušajā gadā izplatīja video, ņirgājoties par uzņēmuma ražotajām picām. Viss beidzās ar arestu un pamatīgu kampaņu, lai uzņēmums atgūtos no šī trieciena. Tā kā, manuprāt, ir ko padomāt abām iesaistītajām pusēm. Un tas nekas, ka Depo darbinieki pašlaik darbojas anonīmi. Neo gadījums liecina, ka mūsu policija ir spējīga atklāt kibernoziegumus.