Jau pieklusušas runas par Madara Drinks, bet dzērienu ražotājs aktivizējies. Brīdī, kad parādījās šie dzērieni, gribējās tos nogaršot. Sākotnēji tie bija nopērkami tikai dažos un ne tajos lielākajos veikalos, uz kuriem speciāli jādodas tiem pakaļ, bet tagad, kad uzskrēju virsū dzērienu stendam RIMI veikalā, nolēmu, ka ir laiks nogaršot. Izvēlējos vienu, kas manai gaumei šķita atbilstošākais - Richard Berry.
Pirms garšošanas pa galvu šaudījās informācija, kas iepriekš dzirdēta par šīm limonādēm. Un jau pēc pirmā malka atausa atmiņā kaut kur lasītais - garša atgādina klepus sīrupu. Tas nebūt nav slikti, jo dabīgam dzērienam šāda garša ir pieņemama. Taču ir dažas citas lietas, kas man traucē un liek domāt, kāpēc vispār kosmētikas ražotājs ir sācis ražot dzērienus.
Madara paziņojums par dzērienu ražošanu man nāca kā pārsteigums. Neesmu manījusi informāciju par to, kāpēc tieši šāda izvēle, bet parasti jau ražotājs izvēlas vienas grupas produktus, ar kuriem papildināt savu klāstu. Te pēkšņi no kosmētikas pārmešanās uz pārtikas produktiem, kurus attīstīs meitasuzņēmums. Manuprāt, dīvaina izvēle, kas, atliek piekrist Albertam Jodim, devalvē uzņēmuma zīmolu.
Saistībā ar pašu dzērienu man dīvainākais šķita tas, ka dzēriens ir gāzēts. Dabīgam dzērienam tas it kā nepiedienas, bet var jau būt, ka tas ir tikai stereotips. Bet pat ja tas ir tikai stereotips, domāju, ka vēl kādam tāds ir, kas ražotājam būtu jāņem vērā. Izskatās, ka tas nav tik būtiski, lai to ņemtu vērā. Otra dīvainā lieta - izvēlēta tāda pati pudele kā Latvijas Balzama ražotajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Arī pēc dzērienu stenda nevar pateikt, ka šis dzēriens nav alkoholisks. Interesanta dažubrīd bija reakcija no citiem autovadītājiem, redzot mani baudām šo dzērienu pie stūres :) Šīs pudeles asociējas ar alkoholisku dzērienu. Diemžēl jau pieminētie patērētāju stereotipi ir ļoti grūti maināmi. Vai cilvēks, kas nevēlas alkoholisku dzērienu, vispār skatīsies uz šī stenda pusi? Savukārt tā auditorija, kas skatīsies tur, pateicoties pudeles dizainam, manuprāt, absolūti nav dabīgo dzērienu auditorija. Saistībā ar šo visu mani nepamet sajūta, ka dzērienu klāsts nesaprotamu iemeslu dēļ ir tapis lielā steigā kaut gan paša uzņēmuma izplatītā preses relīze liecināja par ko citu.
vs 
Rezumējums. Es nesaredzu tās labās lietas, kuru dēļ man būtu vērts maksāt Ls 0,85 par dabīgu dzērienu, ja tas tāpat kā visi citi ir sarkanā krāsā un gāzēts. Ja vien klients rūpīgi nepēta (ko viņš parasti nedara), ir grūti saskatīt argumentus. Turklāt rūpīga pētīšana šoreiz ir ļoti ierobežota, jo, kā raksta Ilze Bērziņa, nav arī komunikācijas ar potenciālo klientu. Tātad ir radīts produkts, kam klients var netīšām uzskriet virsū un varbūūūūt netīšām nopirkt. Skumji.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru