Neskatoties uz interneta plašajām iespējām, nenoliedzami viens no spēcīgākajiem informācijas izplatīšanas instrumentiem joprojām ir "word-of-mouth" jeb mutvārdu reklāma. Tā parasti aktivizējas pēc tam, kad ir bijusi saskare ar produktu, pakalpojumu vai uzņēmumu. Tātad vispirms ir pieredze un tad tālāk jau šī saskares rezultātā iegūtā informācija izplatās tālāk. Par šo tēmu varētu tunāt daudz un plaši, bet šoreiz es gribētu konkrēti pieskarties tam, kā uzņēmuma radīta vide veido priekšstatu par pašu uzņēmumu.
Kā veidojas priekšstats par uzņēmumu? Saskaroties ar to - ar uzņēmuma darbiniekiem un, nonākot uzņēmuma ofisā. Man pēdējā laikā bijušas divas diametrāli pretējas pieredzes. Šorīt saskāros ar labo - darba uzdevumā biju devusies uz ofisu, kur mīt TV3 un Viasat. Darbiniece, kas strādā tur pirmo dienu, laipni pavadīja mani uz telpu, kur var iemalkot kafiju. Dīvaina sajūta - sēdēt virtuves telpā, kas atgādina krodziņu ar daudziem galdiem un krēsliem. Neviena nav. Bet tad sāk nākt darbinieki un malkot kafiju. Un sajūties kā savā vietā - visi sveicinās ar Tevi, kaut Tu neesi savējais, bet tomēr. Uzreiz rodas priekšstats par šiem uzņēmumiem kā draudzīgiem ar labu kolektīvu un atmosfēru.
Un tad nu neviļus prātā ataust sliktais piemērs, ar ko sastopos ikdienā - alkohola vairumtirdzniecības uzņēmums, kas atrodas tā uzņēmuma kaimiņos, kurā strādāju es. Mēs plecu pie pleca strādājam jau vismaz gadu. Ir jau arī forši cilvēki, bet nospiedošais vairākums, satiekoties kāpņu telpā vai ceļā uz tualeti, pagriež galvu, lai nav jāsveicinās. Un tu kā spītnieks speciāli visu laiku saki: "Labdien!" Un vēl pasmaidi. Bet pēc pusgada tas sāk apnikt. Un arī tu nomāc savu ieaudzināto pieklājību un vairs nesveicinies ar šiem cilvēkiem. Un tev ir arī konkrēts priekšstats par to - šajā uzņēmumā es negribētu strādāt. Un šāda ziņa tiek nodota arī cilvēkiem, ar ko komunicējies un sanāk saruna par šo uzņēmumu.
Tā laikam ir mācība, ka ne vien pārdevēji, bet jebkuri uzņēmuma darbinieki rada priekšstatu par uzņēmumu. Un dažkārt pat sīkumi var izšķirt tālāku attieksmi pret to. Nekad neaizmirsīšu, ko mans paziņa reiz teica - jā, šo uzņēmumu es atceros; viņi ir mani klienti. Vienīgie, kas savā ofisā mani uzcienāja nevis ar paciņu, bet beramo tēju. Sīkums, bet apbrīnojamā kārtā tas atstāj neizdzēšamu iespaidu!
Par to otru uzņēmumu domājot - pieļauju, ka vai nu tajā sia kaut kas nav kārtībā ar "atalgojumu", vai nu arī cilvēki ir iebiedēti, mol, nepļurkstēt lieku, citādi baudīsi sankcijas.
AtbildētDzēstPilnībā piekrītu : tā ir kā reklāma, kas strādā 100% - ja darbiniekiem garīgais ir ok, tad tas arī liks tev domāt - ka ar šie ir īstie, ar ko sadarboties :)
Man gan šķiet, ka tas viss drīzāk varētu būt saistīts ar uzņēmuma vadītāja talantu pieņemt darbā līdzīgus cilvēkus. Un tad nu tas kolektīvs tāds viss salasās.
AtbildētDzēst"tur vienkārši strāda tādi kuri latviešu valodu neprot un domā ka tūliņ pēc labrīta jautāsiet pēc valodu zināšanu apliecības,un paši lieto savu preci-tapec tadi dizzy."
AtbildētDzēstBet ja nopietni arī nevaru pierast kapēc daļa cilvēki apdalīti ar patiesu garīgumu?