Latvijas uzņēmumi redz sociālos medijus, bet patiesi izvērtē, vai dalība tur ir nepieciešama

Manī patiesu sašutumu šodien radīja profesionālā nozares portāla 7Guru raksts ar nosaukumu: "Latvijas uzņēmumi izliekas neredzam sociālos medijus." Es pat gribētu teikt, ka tas ir tendenciozs, jo tur minēts tikai viens viedoklis. Tā uzņēmuma viedoklis, kas, iespējams, varētu būt palaidis šo informāciju tautās. Tad nu lūk, cienījamie portāla Draugiem.lv veidotāji! Tas, ka uzņēmums, kurā es strādāju, nepērk Jūsu dārgo reklāmu un neizmanto sociālo tīklu pakalpojumus, tas nenozīmē, ka mēs sociālos medijus "izliekamies neredzam". Mani patiesi aizskar apgalvojums, kas ierindo mani starp 30 % "atpalikušo" Latvijas uzņēmumu. Mums un vēl daudziem vienkārši ir citas prioritātes, kam galvenokārt ir šādi iemesli:

1) auditorija - mūsu auditorija ir cilvēki, kas lielākoties internetu izmanto, lai palasītu ziņas un apmaksātu rēķinus internetbankā. Kur mēs viņus sociālajos tīklos noķersim? Pat ja noķersim, viņi tur nepavada tik daudz laika, lai iedziļinātos kāda uzņēmuma profilā;

2) saturs - tas ir visbūtiskākais lielums. Es atļaušos apgalvot, ka vismaz 30 % no tiem Latvijas uzņēmumiem, kas pamana sociālos medijus, pastāvīgi mocās ar galvassāpēm par to, kā radīt kvalitatīvu saturu. Uzrakstīt pirmo tvītu uzņēmuma kontā: "Turpmāk seko mums, jo būs baigi jautri." un pēc 2 mēnešiem secināt, ka jau vairākas dienes neesi neko ierakstījis un pirms tam rakstītais arī par nekādu baigo jautrību neliecina - tas var pat graut uzņēmuma tēlu! 

3) izmaksas - uzņēmumi, kuriem rūp kvalitatīvs sniegums, labi apzinās, ka ir jāiegulda lieli līdzekļi, lai dalība sociālajos medijos būtu kvalitatīva. Vai neatlaidīga mēnesi ilga darba rezultātā (reāls piemērs) iegūtie 800 sekotāji jebkad atpelnīs ieguldījumu? Nekad! Tāpēc, ka Latvijā ir pārāk mazs tirgus, lai šos ieguldījumus atpelnītu. Protams, es to negribu apgalvot viennozīmīgi par visiem. Piemēram, nesen blogera Krizdabz aktualizētā intervija ar Lattelecom konta uzturētāju liecina par pretējo. Taču nevajag vispārināt ne veiksmes stāstus, ne neizmantotās iespējas.

Sociālie tīkli un citas modernākās iespējas vienmēr būs aktuālas zināmai daļai auditorijas. Ar laiku, iespējams, tās kļūs aktuālas arī citiem. Bet jaunu komunikācijas kanālu izmantošanu es gribētu pielīdzināt jebkura produkta auditorijas attīstībai ar nosacījumu, ja produkts tiešām būs tā vērts, lai tirgū dzīvotu. Šeit gribētu atgādināt seno inovāciju izplatīšanās teoriju (Diffusion of Innovations):

Pirmkārt, jaunajam interneta resursam sevi ir jāpārdod. Kad tas būs sevi pietiekami pārdevis, lai katrs dalībnieks no tā iegūtu nozīmīgu labumu, tad arī būs lielāka interese ieguldīt visām iesaistītajām pusēm. Es uzskatu, ka sociālie mediji Latvijā šobrīd atrodas starp stadijām "Early Adopters" un "Early Majority". Tas nozīmē, ka tiem ir aptuveni 25 % no visas iespējamās auditorijas. Protams, lokālajam portālam Draugiem.lv auditorijas iesaistīšanās cipars ir lielāks, taču es šeit runāju par aktivitāti - nu tā, lai uzņēmumam būtu interesanti līdzdarboties. No šīs auditorijas es gribētu atņemt vēl 15 % - auditorijas, kas man nav interesanta, jo neatbilst manai mērķauditorijai. Tātad optimistiskākā prognoze ir, ka paliek 10 %, kas ir mana mērķauditorija un ar kuru es varētu darboties sociālajā tīklā. Statistika klusē par to, cik sekotāju es varētu dabūt. Taču, ja, piemēram, 50 % manu klientu ienāk mana uzņēmuma mājas lapā vismaz reizi nedēļā, meklē sev interesējošos produktus un tos iegādājas - vai es esmu muļķe, ka neizmantoja sociālos medijus bet strādāju pie savas mājas lapas pilnveidošanas?