Fotoradaru tēls jeb kā nevajag komunicēt

Pirmām kārtām paldies Latvijas Televīzijas šī rīta raidījumam par to, ka uz publisku sarunu beidzot ir uzaicināts fotoradaru pakalpojumu sniegšanas uzņēmums "Vitronic Baltica un Partneri". Paldies arī par saturīgo sarunu ar uzņēmuma valdes locekli Sergeju Borisovu un sabiedrības interešu aizstāvēšanu, kā jau tas sabiedriskai televīzijai pieklājas. Un paldies arī par to, ka bija iespēja pārliecināties par uzņēmuma izpratnes trūkumu komunikācijā ar sabiedrību.

Es pilnībā atbalstu fotoradaru ieviešanu. Kaut kā tā Latvijas autobraucēju kultūra ir jāmaina. Pati esmu pamanījusi, ka mana auto kustības ātrums ir samazinājies, pateicoties bailēm no iespējām, ka radars fiksēs ātruma pārkāpumu. Taču ar laiku arī mana attieksme mainījās no pozitīvas pret negatīvu – pozitīvs respekts pārauga naidā. Kāpēc? Pēc šī rīta sarunas noklausīšanās man beidzot ir skaidrs kāpēc. Tāpēc, ka uzņēmums, kam būtu jārūpējas par sabiedrības attieksmi šajā jautājumā, par galveno pienākumu uzskata lielo investīciju atpelnīšanu. Viss pārējais ir uz policijas pleciem. Man ir patiesi žēl Edmunda Zivtiņa, kurš vienmēr tiek izgrūsts priekšā, kad kādam ir kaut kas jāskaidro. Teorētiski E. Zivtiņš ir atbildīgs tikai par sodu politikas skaidrošanu un fotoradaru izvietošanas vietām, kas tiek iesniegtas uzņēmumam. Tā vismaz šī rīta sarunā paskaidroja S. Borisovs. Viņš arī teica, ka formalitātēm vajadzētu būt nokārtotām starp policiju un pašvaldībām par to, vai ir atļauja fotoradaru izvietošanai uz pašvaldības zemes. Šis cilvēks pat to īsti nezina... Taču par šo lietu tāpat kā par visu pārējo par un ap problēmu ir atbildīgi tieši fotoradaru apkalpotāji – šajā gadījumā uzņēmums "Vitronic Baltica un Partneri". 

Jā, iegūt šādu pasūtījumu un nodrošināt to nenozīmē vien berzēt rokas un priecāties par labu (iespējams, vieglu?) peļņu. Tas nozīmē arī smagu darbu ar sabiedrību samilzušas problēmas skaidrošanā un pastāvīgas kvalitatīvas komunikācijas nodrošināšanā. Tas ir tieši viss tas pats, ar ko saskaras jebkurš uzņēmums, kas darbojas tirgū. Un veiksmīgs uzņēmums arī veiksmīgi komunicē ar saviem klientiem. Es publiskajā telpā neesmu manījusi nevienu pazīmi vai aktivitāti, kas liecinātu, ka fotoradaru uzstādītāji vēlas man izskaidrot radušos situāciju. Par ko tieši mēs brīnāmies, ka sabiedrība protestē? Protams, var diskutēt par pieņemamām un nepieņemamām protesta formām, taču sabiedrība pauž savu attieksmi. Un es nedomāju, ka sabiedrība ir vainīga pie tā, ka tai ir šāda attieksme. Šobrīd nekas neliecina par to, ka attieksmei vajadzētu mainīties. Līdz ar to pārmetumi, ka fotoradari tiek bojāti, radaru  „vaktētāji” tiek fotografēti vai mediji rada negatīvu attieksmi, ir adresējami tikai "Vitronic Baltica un Partneri". Ko Jūs darāt, lai tā nebūtu?