Vai es vēl lasīšu Dienu?

Viens no pēdējā laikā visplašāk apspriestajiem tematiem ir izmaiņas laikraksta "Diena" vadībā un īpašnieku sastāvā, kas, protams, ietekmē arī produktu. Atzīšos, ka "Diena" ir bijis mans laikraksts jau kopš brīža, kad sāku interesēties par laikrakstiem kā tādiem un aktuālo informāciju, norisēm. Nu jau būs kādi 10 gadi kopš esmu pastāvīga šī laikraksta lasītāja. Diezgan dīvainas un laikam tomēr arī nepatīkamas bija sajūtas, kad lasīju par jezgu ap īpašniekiem un žurnālistu aiziešanu. "Diena" bija mana. Kā būs tagad, vēl nevaru pateikt. Domāju, ka tas lielā mērā būs atkarīgs no pašas "Dienas".

Pirms dažām dienām "Diena" nāca klajā ar paziņojumu, ka tās drukātā versija būs lasāma internetā. Līdz jaunajam gadam, tikai reģistrējoties, viss saturs būs pieejams bez maksas. No nākamā gada par to būs jāmaksā. Vai es maksāšu? Tagad, kad tik daudz informācijas ir bez maksas? Tas ir jebkura laikraksta 21. gadsimta lielākais izaicinājums - balansēšana starp elektroniskumu un drukātumu. Šeit vietā būtu pētījums par to, kāpēc vispār cilvēki izdod naudu par drukāto presi. Es varu teikt tikai par sevi - tāpēc, ka man ir ērtāk lasīt rakstus drukātā veidā nevis uz datora ekrāna. Pat, ja elektroniska lasīšana man maksās par dažiem santīmiem lētāk, varu gandrīz pilnīgi noteikti apgalvot, ka nemaksāšu un nelasīšu. Varbūt pat atteikšos arī no drukātās versijas. Un, ja "Diena" ar laiku pāries tikai uz internetu, tad, iespējams, tā varētu zaudēt daļu lasītāju, kuriem patīk drukātā versija. Nu grūti mainīt cilvēku paradumus!

Viens arguments, kāpēc man tomēr gribētos maksāt par informāciju, ir tās kvalitāte. Ziņas tāpat jau kaut kur būs, bet es gribētu lasīt analītiskus, objektīvus un pētnieciskus rakstus. Vai tagad, kad lielākā daļa labi un kvalitatīvi rakstošie žurnālisti ir aizgājuši, "Diena" nezaudēs arī šo vērtību? Manās acīs zaudēs, tāpēc ir vēl viens arguments, kāpēc laikam "Dienai" nemaksāšu. Tad jau labāk iztikšu ar to, ko man pastāstīs "Nekā Personīga" un "De Facto" žurnālisti, kā arī nule atklātā medija "Cita Diena" cilvēki. Šajā projektā, starp citu, apvienojušies no "Dienas" aizgājušie žurnālisti, kas portālā raksta brīvā formā, bet, neskatoties uz to, es viņu teiktajam tomēr uzticos. Vismaz pagaidām.