peļu zārciņi

Dzīvnieku mīļi, lūdzu, aizspiediet ausis, jo šodien gribu padalīties savās tumšajās pusēs. Kā šodien atceros savus varoņdarbus pirms daaaudz gadiem, kad uz ziemas sākumu mūsu dzīvoklī sāka rosīties mazās, nekrietnās pelītes. Tā kā dzīvojām pirmajā stāvā (un tas ir vistuvāk pagrabam), maušu apciemojums ik ziemu bija pierasta lieta, ar ko nācās cīnīties. 

Es, vēl riktīgs sīcenis būdams, biju baigi lepnā, kad tētis mani deleģēja par atbildīgo peļu medībās. Tajā laikā man bija zināmi trīs veidi, kā atbrīvoties no grauzējiem: A) skriet pakaļ ar čību/ slotu/ citu sitaminstrumentu; B) līmes, kurās pele ielīp un tad jāķeras pie plāna A; C) peļu slazds. Izvērtējot tā laika iespējas, par piemērotāko tika atzīts plāns C. 

Pēc kaujas pašam atbildīgākajam (lasi: man) bija arī jāsavāc kaujas vieta. Tāpēc diezgan spilgti atmiņā iespiedies slazdiņa refresh process - sitņa (tas ir mana brāļa jaunvārds, lai atzīmētu to stieni, kas noklapē pīkstuli) atvilkšana, peles izkratīšana ārā un čikčik - nākamais sieriņš iekšā. 

Nepagāja ne pdš-pdš gadi kopš maniem bērnības dienu varoņdarbiem un kādam ienāca prātā šo procesu padarīt mazāk netīkamu. EEEE, ta nu beidzot tev un man nav jāgramstās gar slepkavības vietu, jo Sarah Dery radījusi manā skatījumā lieliskus slazdiņus/ zārciņus:

Vairāk par lieliskiem iepakojumu dizainiem te: lovelypackage.com