trešdiena, 2010. gada 27. oktobris

Ak, šīs kaitinošās e-pasta vēstules...

Ir tēmas, par kurām gribas rakstīt vēl un vēl. Viena no tām noteikti ir e-pasta mārketings, tautā saukts par spamu, kaut principā tās ir divas dažādas lietas. Pirms dažām dienām man bija saruna ar cilvēku, kas savos uzskatos ļoti strikti nostājas pret sociālajiem tīkliem un sabiedrības vēlmi tajos uzturēties. Bet tas nav tas trakākais; vēl briesmīgāk, ka uzņēmumi visu to sociālo tīklu padarīšanu komercializē. Neskatoties uz to, ka mūsu viedokļi šajā jautājumā atšķiras, e-pasta mārketings ir viens no redzamākajiem mārketinga instrumentiem, ko uzņēmēji ar savu nemākulīgo darbību patiešām ir "sačakarējuši." Par to pārliecinos atkal un atkal. Un te pat nav jāpiemin pirmsvēlēšanu laiks :)

Viens no konkrētiem piemēriem ir e-pasta vēstules, kas mani kaitina jau kādu brīdi. Tiesa, nu jau sūtītāji ir nedaudz rimušies un tagad "jaunumus" sūta nevis katru dienu, bet gan reizi nedēļā. Runa ir par biroja ēkas apsaimniekotāju, kas rūpējas par īrniekiem, piedāvājot dažādus pakalpojumus. Izprotot situāciju, kad darba devēji diezgan stingri skatās, ko darbinieki dara darba laikā un arī paši darbinieki vairās tērēt laiku savām privātajām darīšanām, biroja ēka piedāvā dažādus pakalpojumus un procedūras veikt pusdienas pārtraukumā vai kādā brīvā brīdī turpat pie ofisa. Tiktāl viss ir lieliski. Bet komunikācija? Mans e-pasts ir nokļuvis tajā adrešu listē, kam reizi dienā tika izsūtītas vēstules par "jaunumiem". Es saprotu, ka attiecīgajam darbiniekam acīmredzot sevi ir jāatpelna, bet tas ir darba e-pasts, kur šādi ziņojumi ir īpaši traucējoši.

Protams, augstāk minētā situācija ir diezgan subjektīva. Kādam, iespējams, patīk šādus e-pastus saņemt reizi dienā. Bet šajā sakarā gribētos pieminēt vēl vienu interesantu gadījumu, kas nesen nonāca manas uzmanības lokā par to pašu e-pasta komunikācijas tēmu -> viesnīca nosūta klientam "atgādinājumu", ka viņš ir aizmirsis aizpildīt servisa novērtēšanas anketu. Pirmkārt, klients to uzskata par nevajadzīgu, jo bija apmeties vidējas klases viesnīcā. Otrkārt, stilu, kādā raksta viesnīcas personāls, ir grūti nosaukt par laipnu. Bet tas atkal tikai un vienīgi ir subjektīvs vērtējums. Taču, manuprāt, ir pāris mācības, ko varētu piefiksēt šīs tēmas un abu iepriekš minēto gadījumu sakarā.

MĀCĪBAS:
1) nevajag vajāt klientus - ja negrib, tad nepiedalās, un uzņēmums ar agresiju nepanāks pretēju reakciju;
2) rūpīgi vēl un vēl jāpārdomā e-pasta "jaunumu vēstuļu" sūtīšanas biežums;
3) jāizmanto kāds serviss, kas piedāvā apskatīt atdevi no izsūtītā ziņojuma. Par to, ka ziņojums nav efektīvs, ir nevis jābaidās, bet jāpēta, kā šo ziņojumu padarīt efektīvāku.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru